Sagatavoto prezentāciju par siltuma tarifa veidošanos un renovēto māju pieredzi, klātesošie uzklausīja, tikai pieklājības dēļ. Visi gaidīja brīdi, kad varēs uzdot jautājumus un no tā brīža māju vecākie sadalījās trijās nometnēs.

16 gadus bez karsta ūdens! 

Tikšanās laikā radās sajūta, ka tā ir iedzīvotāju pēdējā iespēja uzdot interesējošos jautājumus DdzKSU, Daugavpils siltumtīklu un Daugavpils ūdens vadītājiem un speciālistiem. Cilvēki interesējās, kāpēc konkrētās mājas dzīvokļos ir auksti, kāpēc ir aizkavēts kāpņu telpas remonts u.tt.. Loģiski, ņemot vērā ievērojamu klātesošo skaitu, ka pārējos šis fakts dusmoja. Ņemot vērā organizatoru plānoto tikšanās mērķi, nav paredzēts apspriest konkrētu māju problēmas un sūdzības, bet gan risināt un apspriest kopējus jautājumus. Tomēr neskatoties uz lūgumiem un pat apvainojumiem, jautājumi no tā sauktās pirmās nometnes pārstāvjiem vienalga skanēja.

Otrā nometne – tie ir cilvēki, kuri atnāca publiski pastāstīt par sasāpējušiem jautājumiem. Viņi skaļi izkliedza fragmentus no vietējo laikrakstu virsrakstiem, par kvotām, par koģenerāciju, pat īsti paši nesaprotot, par ko iet runa.

Viena sieviete piecēlās un paziņoja : “Man jau 16 gadus nav karsta ūdens! Mūsu mājā ir strupceļa ūdens cirkulācija un mums vajadzīgs speciāls sūknis. Es jau 16 gadus, dzīvojot piektajā stāva, lietoju aukstu ūdeni, bet maksāju kā par karstu. Kad valsts man atgriezīs manu naudu? Jūtos apkrāpta!”

DdzKSU apkures inženieris Nikolajs Petķevičs piedāvāja sievietei divus dotās problēmas risinājumus.

Viens – cirkulācijas sistēmas ierīkošana pagrabtelpā. Šajā gadījumā blakus stāvvadam, ūdens būs apmēram +50 C° un pēdējo stāvu iedzīvotājiem attaisot ūdens krānu, tas būs vienkārši “jāpaceļ” līdz savam dzīvoklim. Tādā veidā nolietā ūdens daudzums tiks samazināts. Otrais variants – būvēt jaunu cirkulācijas stāvvadu visai kāpņu telpai, kas paredz būvdarbu veikšanu konkrētos dzīvokļos, piektajā stāvā. Šajā gadījumā karstais ūdens būs pieejams uzreiz krānā, bet darbi jāveic pamatīgi un izmaksas līdz ar to ir daudz augstākas.

Uzklausot DdzKSU speciālistu, sieviete norādīja: “Veiciet visus nepieciešamos darbus, lūdzu!” un sagaidot atbildi, kļuva apbēdināta. Apkures inženieris paskaidroja, ka darbus viņi var uzsākt, tikai saņemot piekrišanu no vairākuma iedzīvotāju, jo izmaksas jāuzņemas pašiem mājas iedzīvotājiem. “Mūsu iedzīvotāji, nekad neparakstīsies uz kaut ko tādu… Nāciet rīt, un dariet visu nepieciešamo!” – turpināja norādīt sieviete.

Šis ir piemērs tam, ka maigi sakot, dialogs nav izdevies, jo puses nedzirdēja viena otru.

Tādu cilvēku šajā tikšanās bija daudz.

Viss ir vienkārši, bet tik sarežģīti

Viens no māju vecākajiem novērojot šādu dīvainu komunicēšanos, palūdza iespēju uzrunāt apkārtējos. Viņš bija viens no nedaudziem, kurš nevis kritizēja, bet gan uzslavēja Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma darbu. Lai gan, ja paskatās, tad viņš slavēja pats sevi un savus kaimiņus, bet ne DdzKSU. Viņš pastāstīja klāt esošiem, ka viņam pretenziju pret uzņēmumu nav: DdzKSU pilda visu, ko viņš, kā mājas vecākais vai arī viņa “vietnieki” norāda. Savus “vietniekus” viņš raksturo, kā gudrus, mierīgus un kompetentus cilvēkus. Citiem vārdiem sakot, viņi ar savu apkalpojošo uzņēmumu sazinās uz skaitļu un faktu pamata ne viss emocionāli. Protams, ka tāda īpašuma apkalpošana prasa laiku un citus ieguldījumus, bet tāpēc rezultātā visi mājas iedzīvotāji ir apmierināti ar mājas tehnisko stāvokli. Viņi negaida visu gadu, lai tādā ikgadējā Daugavpils domes tikšanās reizē, izteiktu pretenziju savai apkalpojošai organizācijai par salauztām kāpņu telpu durvīm vai arī ko citu.

Šī vīrieša teiktajam pievienojās arī daži citi māju vecākie. Apkopojot visu teikto un ņemot vērā DdzKSU darbinieku komentārus, var iegūt trīs zelta likumus daudzdzīvokļu mājas efektīvai apsaimniekošanai Daugavpilī.

1. Par savu māju ir jārūpējas ( nevajag gaidīt, kad kaut kas salūzīs vai atkritīs, bet gan laicīgi ir jārisina jautājumi par nepieciešamajiem remontiem un profilaktiskajiem darbiem) ar apkalpojošo organizāciju ir jārunā, izmantojot pamatotus iesniegumus un lūgumus, bet nevis sūdzības un draudus.

2. Mājai ir vajadzīgs mājas vecākais vai pilnvarota persona ( sauciet to kā gribat ), kurš ir ieguvis vairākuma kaimiņu atbalstu un pārstāv viņu intereses dialogā ar apkalpojošo organizāciju. Starp citu, mūsu pilsētā ir tādi māju vecākie, kuri ņemot vērā laika apstākļus, gandrīz katru dienu elektroniskā veidā raksta DdzKSU tehniskās nodaļas darbiniekiem, un lūdz pielāgot siltummezgla iestatījumus. Un darbinieki pielāgo!

3. Māju vecākajiem ir nepieciešami domubiedri, un viņu jābūt vairākums. Ja mājai piemīt garastāvoklis “ valsts mūs apkrāpa – kad atgriezīs naudu?” vai “priekš kam maksāt DdzKSU – viņi vienalga neko nedara?” , tad diemžēl, māja būs kā bārenis un neviens domājošs cilvēks negribēs būt tādā mājā par vecāko. Naivi ir lūgt veikt kārtējos remontdarbus, ja katram dzīvoklim daudzdzīvokļu mājā ir vidēji (šis rādītājs ir tieši vidējs) 200 – 300 eiro liels parāds par DdzKSU pakalpojumiem. Dīvaini ir cerēt uz problēmu risinājumu, ja retās sapulces ar māju iedzīvotājiem beidzas ar kliegšanu un pretenzijām.

Tas viss vienlaicīgi ir vienkārši un sarežģīti. Diemžēl, kaimiņus neizvēlas un ir gadījumi, kad visvienkāršākos remontdarbus nav iespējams veikt. Ja starp vienas mājas iedzīvotājiem nav sapratnes un saskaņas, tad nevajag cerēt uz to no apkalpojošās organizācijas puses. Galu galā likums “Par dzīvokļu īpašumu” nosaka īpašniekiem, ne tikai tiesības, bet arī pienākumu (!) piedalīties mūsu dzīvokļu un māju apkalpošanā.

Dome palīdzēs paplašināt autostāvvietas

Atgriežoties pie jautājuma par tikšanos Daugavpils domē, gribam atzīmēt dažus jautājumus, kas tika apspriesti un skar, ja ne visus daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, tad vairākumu.

Piemēram, māju vecākie jautāja, kāpēc pieslēdzot siltummezglus netiek izmantoti divi temperatūras sensori: viens ārpus ēkas, bet otrs - vienā no konkrētās mājas dzīvokļiem. DdzKSU inženieris apkures jautājumos skaidro, ka mājas ar diviem sensoriem bija Rīgā un tie bija pilotprojekti. Šie projekti izgāzās, jo sagādāja grūtības izvēlēties vienu dzīvokli visā mājā: vienā ir nomainīti logi un baterijas, citā viss ir novecojis.

Ja apkurē orientēties uz stūra dzīvokli ar novecojušiem logiem un baterijām, tad pārējos dzīvokļos notiks “pārkaršana”. Gadījumā, ja dzīvokļa īpašnieks, kurā ir dotais sensors, vēlēsies pamatīgi dzīvokli izvēdināt, tad siltummezgls sāks strādāt uz pilnu jaudu un pārējos mājas dzīvokļus būs jāver logi vaļā. Par to būs jāmaksā un tāpēc uzstādot siltummezglus Daugavpilī mēs šim piemēram nesekojām.

Cits jautājums skāra siltumenerģijas šķirošanu, cik daudz tiek izmantots apkurei un cik daudz karstā ūdens sagatavošanai. Vairākumā māju ir tikai viens siltumskaitītājs un tāpēc apkures sezonas laikā karstā ūdens sagatavošanas maksa tiek aprēķināta pēc formulas, jo nošķirt to no apkures izmaksām savādāk nav iespējams. DdzKSU speciālisti skaidro, ka, ja iedzīvotāji vēlas nošķirt siltumenerģiju vienu no otras, tad var uzstādīt papildus siltumskaitītāju. Protams, pamatojoties uz iedzīvotāju lēmumu un līdzekļiem. Tādas mājas pilsētā ir.

Daudzus interesēja jautājums par māju likteni, kurās ir uzstādītas ierīces attālinātai ūdens skaitītāju rādītāju nolasīšanai. Izrādījās, ka “ūdens starpības” 5% robežu arī tajās mājās pievarēt neizdevās. To atzina arī doto ierīču ražotāji savā sarakstē ar DdzKSU. Diemžēl, uz šo dienu ne viena ierīce nevar izskaust tādu parādību, kā “ūdens starpība”.

Tika runāts arī par māju siltināšanas jautājumu. Nikolajs Petķevičs prezentēja katras mājas, kurās ir veikta renovācija, rādītāju salīdzinošas tabulas,. Šī informācija ir pieejama vietnē www.dzksu.lv sadaļā Par mums un Renovācija. Prezentācijas materiālos ir redzams, ka māju iedzīvotāji šobrīd maksā, ieskaitot kredīta maksājumus, tik pat kā pirms renovācijas. Protams, dabīgi ir tas, ka kredītu ir jāmaksā visu gadu, nevis tikai apkures sezonas laikā. Aizdevuma atmaksas termiņš ir no 2 līdz 5 gadiem un pēc šī termiņa beigām, iedzīvotāji ekonomēs apmēram 40% no apkures maksas.

Tagad pilsētas dome sniedz kompensāciju 60% apmērā kompleksai māju renovācijai, bet māju fasādes siltināšanai, ieskaitot kāpņu telpu durvju un logu maiņu – 80% apmērā. Pēdējais minētais renovācijas veids izrādās sniedz vislielāko ēkas siltuma zuduma samazinājumu.

Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Pēteris Dzalbe paziņoja, ka nākošajā gadā, Daugavpils dome piedāvās iedzīvotājiem jaunu programmu: 80% lielu līdzfinansējumu piemājas zemes sakārtošanai. Varēs paplašināt autostāvvietu, vai arī gluži pretēji, iesēt skaistu zālāju un izveidot bērnu rotaļu laukumu. Var mēģināt ņemt vērā visu iedzīvotāju vēlmes – autovadītāju un vecāku, vai arī to intereses, kuriem nav ne mašīnu, ne bērnu. Bet tas atkal nozīmē, ka nevarēs iztikt, bez augstākminētajiem māju efektīvas apkalpošanas trim zelta likumiem.