Pēc viņa domām, startējot kopā ar "Vienotību", kāds no "Latgales partijas" pārstāvjiem varētu iekļūt Saeimā. Taču, ņemot vērā to, ka šoreiz "Vienotība" Saeimā visdrīzāk iegūs visai pieticīgu vietu skaitu, kā rezultātā arī ministru skaits partijai visdrīzāk arī būs mazs, Latgales intereses nebūs īsti kam pārstāvēt, skaidroja Lāčplēsis.

Ja "Latgales partija" nolems startēt Saeimas vēlēšanās viena pati, tad tikšot sakoncentrēti visi spēki, ieskaitot pašu Lāčplēsi.

Galīgo lēmumu par "Latgales partijas" startu Saeimas vēlēšanās plānots pieņemt partijas kongresā, jo iepriekšējais kongresa lēmums bijis deleģēt partijas valdei slēgt sadarbības līgumu.

Iepriekš, apsverot partnera izvēli Saeimas vēlēšanām, kā iespējamā alternatīva tika izskatīta līguma slēgšana arī ar Latvijas Reģionu apvienību.

Kā potenciālie pretendenti startam Saeimas vēlēšanās no "Latgales partijas" līdz šim ir tikuši minēti Saeimas deputāts Aldis Adamovičs, Ludzas novada deputāte Alīna Gendele, Daugavpils novada domes deputāte Janīna Kursīte, kā arī veselības un sociālo pakalpojumu centra "Dagda" vadītājs un bijušais Krāslavas rajona pašvaldības priekšsēdētājs Andris Badūns.

Jau ziņots, ka 18.maijā Preiļos notikušajā "Latgales partijas" kongresā par partijas valdes priekšsēdētāju uz turpmākajiem diviem gadiem tika ievēlēts Saeimas deputāts Adamovičs, kurš šajā amatā nomainījis Lāčplēsi.

Lāčplēsis turpmākos divus gadus pildīs "Latgales partijas" līdzpriekšsēdētāja pienākumus.

"Latgales partijas" valdē kongresa delegāti ievēlējuši arī Ludzas novada deputāti Gendeli, Viļakas novada domes priekšsēdētāju Sergeju Maksimovu, Dagdas novada pārstāvi Aivaru Plotku, Preiļu novada domes priekšsēdētāju Marutu Plivdu un Daugavpils novada domes deputāti Kursīti.

No jauna valdē ievēlēta Kursīte un Plivda, kas tajā nomainījušas Zilupes novada domes priekšsēdētāju Oļegu Agafonovu un Ivaru Silkānu.