Sāksim ar to, ka VK pārstāvēja Skolā divi darbinieki, kuri strādāja kopumā 18 stundas (oficiāli gan viņi tika komandēti uz pilnām 3 dienām …). Jāpiemetina arī tas, ka tikai viens darbinieks bija runasvīrs, ja tā var teikt. Otrs, pavisam jauns darbinieks, pārsvarā klusēja un, iespējams, nodrošināja tehnisko palīdzību. Tātad, vēršu uzmanību uz pašu darba procesu – viena darbinieka teorētiskās zināšanas, iespējamā sapratne un izdarītie secinājumi nepilnu divarpus dienu laikā.
Tātad, pirmais VK (lasi, viena darbinieka) secinājums – atzinums.
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola, veicot piemaksas aprēķinu pedagogiem par prombūtnē esošu pedagogu aizvietošanu, aprēķinu veikusi neievērojot normatīvajā aktā noteikto kārtību. Ieteikums – Kultūras ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās padotības iestādes, nosakot atlīdzību, ievēro normatīvo aktu prasības.
Uzreiz jāprecizē, ka šis VK atzinums netika darīts zināms plašākai publikai. Kāpēc? Tāpēc, ka VK (lasi, viens darbinieks) šajā jautājumā kļūdījās, piemērojot Ministru kabineta noteikuma punktu, nevis Darba likuma kā augstākā likuma normas, kā to centās piemērot Skola. Skola, Kultūras ministrija (turpmāk – KM) un Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) noskaidroja šo jautājumu; darīja to zināmu Skolai un VK, kā rezultātā viens traģisks pārkāpums izpalika (paldies, VK šajā jautājumā paspēja noreaģēt, ko nevar teikt par pārējiem diviem jautājumiem).
Tātad, nosacīti, 1 : 0 Skolas labā, ja varam izmantot sporta terminoloģiju.
Otrā epizode.
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola piešķirot darbiniekiem prēmijas bez ikgadējas
darbības un tās rezultātu novērtējuma, ir pārkāpušas normatīvo aktu prasības, kā rezultātā darbiniekiem nepamatoti piešķirtas prēmijas 313 euro apmērā.
Sāksim ar to, ka teksts nav precīzs. Skola tika piešķīrusi prēmijas 37 nepedagoģiskajiem darbiniekiem, un tikai viena darbinieka prēmijas piešķiršana ir apšaubīta.
Gluži tāpat, kā pirmajā gadījumā, VK darbinieks balstījās uz diviem MK noteikumiem – Noteikumiem Nr.66 par darba samaksu un Noteikumiem Nr.494 par darba izpildes novērtēšanu, kuros gan vispār netiek minēts vārds “prēmijas” (!). Skola, turpretim, piemēroja augstākstāvošu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, kurā ir speciāla sadaļa par prēmijām, un atbilstoši likumam veica darbinieka ikgadējo novērtēšanu. Kam ir taisnība? Šobrīd griezāmies pie KM ar savu skaidrojumu un lūgumu palīdzēt šajā jautājumā. Ja mums ir taisnība, tad tas būs jau 2 : 0 Skolas labā, ja nē – labosim savu kļūdu, bet lūgsim juridiski precīzi sakārtot esošo likumdošanu, lai turpmāk atkal nerastos nekādi pārpratumi.
Tātad, pagaidām rezultāts šajā jautājumā ir neizšķirts 0 : 0; un VK paziņojums bija pāragrs.
Trešā epizode.
Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā 2017.gadā, IESPĒJAMS (izcēlums – mans), fiktīvi bija noformēts viens darbinieks, jo revīzijā pārbaudot darba līgumus, rīkojumus un personāla lietas, kā arī pārbaudot informāciju par pieejas tiesībām grāmatvedības uzskaites sistēmai, netika gūta pārliecība par minētā darbinieka faktisko nodarbinātību, līdz ar to pastāv risks, ka darbiniekam ir nelikumīgi aprēķināta atlīdzība 13 443 euro apmērā, tajā skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Ir tāda krievu paruna – “ja tev kas rādās, tad vajag pārkrustīties”. Kaut ko līdzīgu gribētu ieteikt VK darbiniekiem – ja jūs par kaut ko NEESAT PĀRLIECINĀTI, tad noskaidrojiet to, un tikai pēc tam ziņojiet visai pasaulei bez šā ģeniālā vārda “iespējams”. Jo tauta jau nelasa šo “iespējams”; tauta lasa apmēram tā – “Skolas direktors ir nozadzis Latvijas valstij veselus 13443 EUR, laikam uzbūvējis sev baseinu (jā, mēs zinām, tādi baseini maksā 10000 EUR!), laikam nopircis no zoodārza mazu Nīlas krokodilu (jā, mēs zinām, zoodārza direktors viņam ir draugs, kas par 3443 EUR var viņam tādu krokodilu pārdot bez čeka!) un ielaidis to baseinā, jo direktora dēlam ļoti patīk krokodili (jā, tas jau nav nevienam noslēpums!)”!
Diemžēl, VK darbiniekiem nebija ne potences, ne vēlēšanās noskaidrot uz vietas situāciju, satikties ar visām iesaistītajām personām, pārbaudīt, kas, kad, kāpēc, cik efektīvi un no kāda datora ir veicis atbilstošās darbības. Šis darbs aizņemtu vēl kādu pus dienu (kāreiz, paredzētās komandējuma 3 pilnas dienas!), kā rezultātā izpaliktu visa šī “iespējami – neiespējamā” prātuļošana un sabiedrības maldināšana. VK darbinieki rīkojas prastāk (atvainojos par šo neliterāro, bet precīzo vārdu) – steigšus aizbrauc uz mājām, saraksta savu skaļo atzinumu un, NESAGAIDOT izmeklēšanas rezultātus (jo saistībā ar manis jau minētajām VK potences un gribas problēmām lietu VK ir nodevusi policijai), izziņo visai Latvijas tautai ziņu par IESPĒJAMO krāpšanu.
Jo ir liela atšķirība starp krāpšanu, kuras nebija, un kļūdām, kuras force majeure situācijā, diemžēl, tika pieļautas.
Jautājums – kāpēc tāda steiga un nekorekta rīcība? Bija jāpaspēj skaļi kaut ko paziņot preses konferencē, kuras datumu taču nevarēju mainīt?
Tātad, rezultāts arī šeit pagaidām ir neizšķirts 0 : 0, un VK paziņojums bija gan nekorekts, gan juridiski pāragrs.
Kopumā par 3 epizodēm priekšā pagaidām ir Skola ar rezultātu 1 : 0, nevis VK ar rezultātu 3 : 0.
Un spēle vēl nav galā.