«Kristus no mirušiem augšāmcēlies, nāvi ar nāvi iznīcinājis, un tiem, kas kapos, dzīvību dāvinājis» (Pashas tropārs).
Kungā, kurš Augšāmcēlies, godātie Dievu mīlošie draudžu gani un diakoni,visgodājamie inoki un inokiņas, dārgie brāļi un māsas, Kristus Augšāmcēlies!
Ar lielu garīgu prieku sveicu jūs gaišajos Kristus Augšāmcelšanās no mirušajiem svētkos!
Vēl vakar Svētā Baznīca, stāvot pie Pestītāja dzīvi nesošā šķirsta, bijībā un trīsās sauca: «Kungs mans Dievs, aiziešanas dziesmu un apbedīšanas dziesmu Tev dziedu, ar Savu apbedīšanu manas dzīves sākumu atvēri, un ar nāvi elli un nāvi nonāvēji» (Lielās sestdienas kanona pirmās dziesmas tropārs). Lielā gavēņa laikā mēs uzsākām mūsu dvēseļu šķīstīšanas varoņdarbu caur grēku nožēlu, cīņu ar grēcīgām kaislībām, mūsu pieticīgo spēku apmērā – caur nomiršanu līdz ar Kristu (Gal. 2:19). Bet šodien mēs dzirdam svinīgo un gavilējošo: «Lai pienācīgi līksmo debesis, zeme lai priecājas, lai svin pasaule, visa redzamā un neredzamā: jo Kristus piecēlies, mūžīgā līksmība» (Pashas kanona pirmās dziesmas otrais tropārs). Kopā ar augšāmcēlušos Kristu augšāmceļas arī mūsu dvēseles.
Un patiesi, Kristus Augšāmcelšanās notikuma diženā un nepārejošā nozīme ir tajā, ka «šodien mūsu Valdnieks Kristus «vara durvis satrieca un dzelzs aizšaujamos salauza» (Jes. 45:2) un satrieca pašu nāves seju. Ko gan es saku – seju? Viņš izmainīja pašu tās vārdu, tādēļ ka tā vairs nav nāve, bet norimšana un miegs» (svētītāja Jāņa Zeltamutes vēstījums Svētajā Pashā). Pateicoties Kristus uzvarai pār nāvi, šajā svētajā naktī mēs izjutām mūžīgo Dzīvību tās pilnībā, mēs redzējām «Dieva valstību spēkā atnākam» (Mk. 9:1), mēs kļuvām galvenās kristietības patiesības liecinieki, jo Kristus Augšāmcēlies!
Ik dienas gremdējoties mūsu dzīves pasaulīgajās rūpēs, aizvadot to laicīgu labumu un apmierinājumu meklēšanā un radīšanā, šodien mēs esam kļuvuši mūžības, esības pilnības un nemirstības līdzdalībnieki. Atkāpušās mūsu ciešanas, grūtības, slimības. Un tādēļ nesteigsimies atstāt garīgo prieku no saskarsmes ar Mūžību, lai nodotos laicīgiem mierinājumiem! Jo laicīgais – pārejošs un nīcīgs –, bet garīgais – mūžīgs un nepārejošs. Būsim saskarsmē ar Dievu un lūgšanā mūsu dievnamos un mājās, kopā ar mūsu tuviniekiem, apmeklēsim trūkumcietējus un būsim žēlsirdīgi! Pienesīsim īpašu lūgšanu par mūsu Dieva sargāto Latvijas valsti, par Dieva Baznīcu un tās Virsganiem! Veiksim mīlestības darbus, lai cilvēki, ieraugot mūsu labos darbus, godā mūsu Tēvu, kas ir debesīs (Mt. 5:16)!
Pirmajā dienā pēc Savas augšāmcelšanās Kungs parādās mirru nesējām sievām un sveicina viņas ar vārdu «Priecājieties!» (Мt. 28:9). Vēlu arī jums visiem, mīļotie, priecāties šajās svētajās dienās ar garīgu prieku! Lai Dieva miers, Vissvētās Dievadzemdētājas aizstāvība, visu svēto lūgšanas un mana Virsgana svētība ir ar jums un jūsu tuviniekiem!
Kristus patiesi Augšāmcēlies!
Dieva žēlastībā, pazemīgais
Daugavpils un Rēzeknes Bīskaps.
Kristus Pasha, 2017. gads, Daugavpils.