Pasākums sākās ar gājienu no Svētā Pētera baznīcas uz Andreja Pumpura skvēru. Atklājot atceres pasākumu, Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka mūsu vēstures traģiskajām lappusēm – gan divām deportācijām, gan ebreju tautas genocīdam, gan karam – ir jākļūst par mācību stundu jaunajai paaudzei. Gribētos, lai katrs cilvēks vārdos un darbos sargātu mieru un savstarpēju cieņu savās mājās, pilsētā un valstī.

Lidijas Duļbinskas, Jeļenas Koržeņevskas, Genovefas Kečinas un citu stāsti par piedzīvoto atsauca atmiņā to liktenīgo dienu notikumus, kad vienas dienas laikā no savas zemes tika padzīti desmitiem tūkstoši cilvēku.

Uzrunājot klātesošos, daudzi uzsvēra to, ka jebkuros laikos, lai kāds būtu valdošais režīms, cilvēkam vienmēr ir iespējas izvēlēties, kā rīkoties, un morālās vērtības bieži vien bija stiprākas par propagandu un necilvēcīgiem rīkojumiem.

Šodien piemiņas pasākumos piedalās tie, kuri tika izvesti uz Sibīriju, vēl būdami bērni. To, kuri tolaik bija pieauguši, vairs nav starp mums. Taču piemiņa par traģiskajiem notikumiem tiks nodota bērniem un mazbērniem.