Tiesībsargs iegāza bērnu namu "Priedīte"

Tiesībsargs iegāza bērnu namu "Priedīte"
Latvijas tiesībsargs Juris Jansons aktualizēja jautājumu par bērnu ārpusģimenes aprūpi Latvijā un nonāca pie šokējoša secinājuma: bērni, kuri skaitās bērnu namos, daudzos gadījumos dzīvo internātskolās vai psihiatriskajās slimnīcās.

Bērnunamam par katru bērnu, kas tur uzturas, pašvaldība ik mēnesi iedala līdzekļus aptuveni 600 eiro apmērā, Izglītības un zinātnes ministrija internātskolai par katru bērnu ik mēnesi iedala aptuveni 300 eiro, savukārt Veselības ministrija psihiatriskajām slimnīcām par katru bērnu piešķir teju 1000 eiro mēnesī. Bērns ir viens, taču par viņu maksā vienlaicīgi divām iestādēm. Tajā pašā laikā audžuģimenēm par viena bērna uzturēšanu maksā 150 eiro mēnesī un 113 eiro mēnesī audžuģimenes statusa uzturēšanai, neatkarīgi no bērnu skaita. Izdevumi ir nesalīdzināmi.

 

Tiesībsargu birojs uzsver uz acīmredzamo disonansi, atsevišķi atzīmējot, ka ģimenēs bērni aug pārliecināti par sevi, motivēti un mērķtiecīgi. Tajā laikā, kad bērnunamu bērni pārsvarā ir apātiski, viegli ietekmējami un nepatstāvīgi. Tiesībsargs rīkoja preses konferenci, kuras laikā tika paziņots precīzs skaits bērnunamu audzēkņu, kas vienlaicīgi skaitās internātskolās vai medicīniskās aprūpes iestādēs.

 

Tiesībsargs norādīja, ka šādu praksi ir ieviesis arī Daugavpils bērnu nams – patversme “Priedīte”. Juris Jansons paziņoja, ka no 42 reģistrētiem audzēkņiem bērnunamā, 23 no bērni uzturas internātskolās.

 

Pārsteigti par tika mazu audzēkņu skaitu Daugavpils bērnu namā (pēdējos gados bija apmēram 70), mēs sazinājāmies ar “Priedītes” vadītāju Ludmilu Smikovu. Viņa neslēpa sašutumu par notikušo pārbaudi. To pat par pārbaudi ir grūti nosaukt, jo, pēc Ludmilas Smikovas vārdiem, viss notika sekojoši: no Tiesībsarga biroja vadītājai piezvanīja kāds vīrietis un interesējās par bērnu skaitu “Priedītē”. Faktiski uz to brīdi patversmē bija 63 audzēkņi, no kuriem 19 atrodas internātskolās vai speciālajās skolās. Šo informāciju Ludmila Smikova sniedza savam sarunu biedram, bet spriežot pēc rezultāta ir notikusi nesaprašanās.

 

“Man nekas nav pret pārbaudēm, bet ir svarīga objektivitāte šajā jautājumā", uzstāj “Priedītes” vadītāja. Dažiem no mūsu audzēkņiem ir smagas diagnozes vai invaliditāte. Šādiem audzēkņiem ir jāatrodas specializētajās iestādēs, kur ir speciālisti, kas var aprūpēt viņus. Piemēram, patversmē nav fizioterapeita, nav logopēda utt. Speciālajās skolās ir. Šajā gadījumā, audzēkņi kuri lielāko laika daļu atrodas Medumu speciālajā skolā, visas brīvdienas, piektdienas pēcpusdienu, kā arī pirmdienas pusi dienu, atrodas patversmē. Tāpēc nevar viennozīmīgi teikt, ka audzēkņi patstāvīgi dzīvo ārpus patversmes. Apmēram 10 audzēkņiem ir konstatēti disciplinārā rakstura traucējumi – viņi arī mācās speciālajās izglītības iestādēs. Pēc pusgada, ja audzēknis saņem pozitīvu raksturojumu, viņam tiek dota iespēja atgriezties parastajā skolā. No savas puses mēs cenšamies veicināt to.

 

Attiecībā uz finanšu jautājumu, kad “Priedīte” tika atdalīta, es uzstāju, lai mūsu finanšu lietas vadītu Daugavpils pilsētas dome. Tāpēc es nerīkojos ar patversmes budžeta līdzekļiem. Visas finanses kontrolē domes galvenais grāmatvedis. Ja audzēkņu mums ir mazāk, tad attiecīgi mēs arī tērējam mazāk. Bet būtu jāsaprot, ka bērnu skaits patversmē ir nepatstāvīgs. Pēc tiesībsarga zvana, piemēram, nāca klāt vēl viena meitene”, norāda bērnunama vadītāja.

 

Runājot par audžuģimenēm, Ludmila Smikova uzsver, ka tas ne vienmēr ir liels ieguvums audzēknim salīdzinājumā ar bērnunamu. Ludmila min gadījumu, kad brālis ar māsiņu atgriezās patversmē, pēc tam, kad tika konstatēts, ka viņi tiek seksuāli izmantoti audžuģimenē. Viņu ģimenē tētis ar cirvi skrēja virsū mammai, tāpēc tādiem bērniem patversme ir klusa un droša vieta.