Atšķirībā no citām profesijām ugunsdzēsēji no sava priekšnieka nebaidās kā no uguns. Česlavs Šmuksts, kurš apguvis visas “ ugunsbīstamās” profesijas ar saviem padotajiem stingrs, bet taisnīgs.

Mūsu saruna notika gaišā un plašā komandiera birojā, kas neliecina par dārgu remontu, bet gan par rūpīgu attieksmi. Remonts VUGD telpās un kāpņutelpās bija veikts 2003. gadā un tas turpina demonstrēt padomju standartus. Kaut gan pagātne te labi saskaņojas ar tagadni, piemēram, 2009. gadā tika izveidotas mūsdienīgas dušas telpas. Šobrīd VUGD atrodas Iekšlietu ministrijas ziņā un atkarīga no tās finansējuma.

Par remontu Česlavs saka tā:

“ Man svarīgākais, lai maniem puišiem, kas dežurē diennakti, nerastos diskomforta sajūta, piemēram, lai nav caurvēja no logiem utt. Gribētos sporta zāli ar atbilstošu aprīkojumu. Darbiniekiem jābūt iespējai nodarboties ar sportu, jo mēs regulāri piedalāmies Latgales ugunsdzēsības darbinieku sporta sacensībās, kur jāparāda savas ugunsdzēsības sporta un profesionālās iemaņas.”

Daugavpilī ir trīs ugunsdzēsības daļas un viens postenis. Kopā Česlava Šmuksta uzraudzībā atrodas 8 ugunsdzēsības un glābšanas daļas, kā arī 11 posteņi. Latgales ugunsdzēsības un glābšanas brigāde kopumā sastāv no 507 cilvēkiem. Padomju laikos ugunsdzēsēju mašīnā, kura steidzās uz izsaukumu, bija komandieris un četri ugunsdzēsēji. Šodien brigādē ir divreiz mazāk cilvēku nekā padomju laikā, tāpēc padomju standarti jau neder. Turklāt agrāk ugunsdzēsēju pienākums bija ugunsdzēsība, tagad, tā ir gan ugunsdzēsība, gan cilvēku glābšana ūdenī, zem ūdens un uz sauszemes. VUGD darbinieki saņem izsaukumus arī uz avārijām, ja, piemēram, cilvēku, vārda tiešā nozīmē, ir jāizgriež no mašīnas, lai glabātu viņa dzīvību. Darbs prasa spēku un izturību - katru gadu darbiniekiem ir jākārto fiziskās sagatavotības normatīvus. Pensionēties VUGD darbinieki var no 50 gadiem.

Vienmēr steigā, lai glābtu

2016. gadā Latgalē notika 1802 ugunsgrēki. Tika reģistrēti 757 izbraukumi, kuri bija saistīti ar cilvēku vai dzīvnieku glābšanu. Atsevišķi tiek uzskaitīti meža ugunsgrēki, 2016.gadā tika uzskaitīts 51, bet 650 izsaukumi bija saistīti ar kūlas dedzināšanu. Kopumā Latgalē reģistrēti 2870 izsaukumi, no kuriem 310 bija viltus. Kad tev pienāk zvans tu nezini vai tas ir viltus zvans vai cilvēkam ir vajadzīga palīdzība, kā kādreiz tika izglābti 43 cilvēki. Šajā darbā notiek arī kuriozi gadījumi. Vienreiz ugunsdzēsējiem bija jāglābj mirušu cilvēku, kurš jau bija zārkā, tas nopietni lika aizdomāties kā šādu glābšanu pareizi ierakstīt atskaitē.

Kas attiecas uz dzīvniekiem, Česlavs visbiežāk glābis kaķus, kuri uzrāpušies kokā un ņaud vai nu no bailēm no augstuma, vai arī, lai piesaistītu uzmanību sev. Tomēr dispečeris sūta brigādi uz šādiem izsaukumiem tikai, ja dzīvniekam draud reālas briesmas. Tāpēc ļoti svarīgi, izsaucot ugunsdzēsējus, rūpīgi izskaidrot situāciju dispečerim. Pavisam cita lieta ir iesprūdusi purvā govs vai zirgs. 2017. gada janvārī Latgales ugunsdzēsēju brigāde palīdzēja savākt teļus pļavā, jo kravas mašīna, kura pārvadāja teļus iebrauca grāvī.

Kaitīga specialitāte

Saskaņā ar mana sarunu biedra domām viskaitīgākā specialitāte ugunsdzēsēju darbā ir dispečeris. Dispečeri komunicē ar cilvēkiem, kuri atrodas ekstrēmās situācijās vai arī sniedz informāciju ļoti emocionāli. Saprast ko cilvēks grib pateikt šādās situācijās nav viegli.

Šobrīd Latgales ugunsdzēsēja un glābēja vecums vidēji ir 30 gadi. 2017. gads sākās ar patīkamu pārsteigumu no Augstākās tiesas. Tika pieņemts lēmums samaksāt par pēdējo divu gadu (2014 - 2016) pusdienlaiku, kura laikā tika pildīti darba pienākumi, bet par to netika maksāts. Pirmais maksājums tika veikts 2016. gada beigās, otrs 2017. gada sākumā. Pieņemtais lēmums ļaus cilvēkiem saņemt iespaidīgu naudas summu. Ugunsdzēsēju algas apmērs atkarīgs ne tikai no noteiktās darba samaksas par nakts maiņām, bet arī no ieņemamā amata.

Ugunsdzēsēji neguļ - valsts kļūst bagātāka

Česlava Šmuksta karjeras ieraksti iespaido: ugunsdzēsējs, daļas komandieris, inspektors, dežūrinspektors, posteņa komandieris, Daugavpils brigādes komandiera vietnieks, reģionālās brigādes vecākais inspektors, Latgales reģionālās brigādes komandieris.

“Šodien par ugunsdzēsēju strādāt ir grūtāk. Mums jāstrādā ar modernizētu aprīkojumu avāriju seku likvidēšanai, tostarp arī ķīmisko avāriju seku likvidēšanai. Ugunsdzēsēji un glābēji tiek apmācīti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, tā tika dibināta Ugunsdrošības VUGD un MVD tehniskās skolas bāzē. Lai iestātos koledžā vispirms sevi jāparāda praksē. Pirmie 6 mēneši pārbaudes laiks. Šajā laikā cilvēkam jāiemācās un jānokārto normatīvi, jāiekļaujas kolektīvā un jāparāda sevi. Jo cilvēki mēdz būt dažādi, kāds baidās no augstuma, kāds no ūdens, kāds no uguns… Tos, kuriem ir pārbaudījuma laiks, mēs nesūtam uz bīstamām zonām. Tomēr apkalpot tehniku vajadzēs, piemēram, žāvēt piedurknes. Un tā nav “ iebiedēšana”. Tādu darbu veic katrs. Pēc būtības ugunsdzēsēja rutīna sastāv no tehnikas pārbaudes, sakaru pārbaudes ( rāciju pārbaudes), piedurkņu žāvēšana, satīšana un marķēšana. Tiek veltīts laiks arī apmācībām un praktiskām nodarbībām, bet izsaukums var pienākt jebkurā brīdī. Ugunsdzēsējs guļ – darbs iet, šis teiciens nav precīzs. Ugunsdzēsējs guļ - valsts kļūst bagātāka, valsts ietaupa degvielu un cilvēku manta necieš” - skaidro Česlavs pamatojoties uz savu pieredzi.

Motivācija un psiholoģija

“ Šobrīd jaunatne grib labi pelnīt. Mēs agrāk strādājām par vienu ideju - mana pirmā alga sasniedza 11 dolārus, šodien par tādu naudu neviens pat galvu nepagrozīs, kur nu vēl riskēs savu dzīvību…Koledžā apmāca ne tikai ugunsdzēsējus, bet arī citus speciālistus, piemēram, nirējus un alpīnistus. Viņi arī noder glābēju darbā. Mums, starp citu ir 8 alpīnisti, kuriem diemžēl nav īpaša aprīkojuma, jo tas ir pārāk dārgs. Latgales brigādes nirēji atrodas Rēzeknē “- saka Česlavs.

Dažreiz ugunsdzēsējiem jātiek galā ar neparastām situācijām, kad acīmredzami, ka kāds aizdedzinājis nevis kūlu, bet gan māju ar ieslēgtiem tajā cilvēkiem. Agrāk izmeklēšanā tika ņemts vērā ugunsdrošības speciālistu viedoklis, tagad policija ņem vērā arī vienkārši ugunsdzēsēju viedokli. Daugavpilī ugunsdrošības dienesta rīcībā ir mašīnas, kuras spēj piegādāt 2-3 tonnas ūdens.

Pēc Česlava vārdiem trīs tonnu ūdens ar pieslēgtu vienu ugunsdzēsības stobru pietiek 10 minūtēm, diviem stobriem, tās ir 5 minūtes, trim stobriem … skaitiet paši. Tāpēc ir svarīgs tuvākais ūdens avots. Pamata ugunsdzēsību mašīnas mūsu pilsētā ir septiņas, kā arī automašīna glābšanas aprīkojumam. Šī mašīna tikai saņemta 2008. gadā . Mums ir divas mašīnas aprīkotas ar auto kāpnēm un piekabe ūdens piegādei 10 tonnu apjomā. Un, protams, laivas . Protams, šādu pakalpojumu sniegšanai ir vajadzīgs piemērots aizsargapģērbs. Viens komplekts ir domāts pieciem gadiem. Tomēr saņemot jaunu aizsargapģērba komplektu ar veco nešķiras, jo tas vēl var būt vajadzīgs. Bet no darba atlaišanas gadījumā aizsargapģērbu nepieciešams atdot.

“Tiem, kas izvēlas ugunsdzēsēja un glābēja darbu ir jābūt psiholoģiski izturīgiem. Man ar nervu sistēmu viss kārtībā, bet dažreiz, tieku izsists no sliedēm. Tas notiek, kad mirst mazi bērni. Domāju, kāpēc neizglābām, kāpēc nepaspējām… Ar Latgales ugunsdzēsēju brigādi sadarbojas psiholoģi, kas daļēji palīdz pārvarēt krīzes situācijas. Vissvarīgākais ugunsdzēsējam jāpaliek cilvēka, jo galu galā mēs saskaramies ar cilvēku nelaimēm. Dažreiz svarīgi vienkārši parunāt ar cilvēku. Šis darbs prasa gan fiziskus, gan psiholoģiskus ieguldījumus, ja tu neesi gatavs ieguldīt – ej prom, pietiekoši daudz citu speciālistu…” - saka Česlavs Šmuksts, kas vairākkārt tika apbalvots ar godalgotām balvām par godprātīgu darbu.