Daugavā pie Daugavpils ūdens līmenis šā gada jūnija beigās noslīdēja 106 centimetrus zem stacijas nulles punkta, jūlijā - jau 117 centimetru zem šīs atzīmes, šomēnes - vēl par vienu centimetru zemāk, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Tā kā tuvākajā laikā Daugavas baseinā netiek prognozēts lietus, gaidāma ūdens līmeņa tālāka pazemināšanās. Šomēnes varētu krist augusta minimālā ūdens līmeņa rekords, līdz kuram šobrīd Daugavpilī atlikuši divi centimetri, - 1992. un 2002.gada augustā ūdens nokritās 120 centimetru zem stacijas nulles punkta.

Iespējams, tiks pārspēta arī absolūti zemākā ūdens līmeņa atzīme, kas Daugavā pie Daugavpils ir mīnus 124 centimetri 2002.gada septembrī.

Ja zems ūdens līmenis saglabāsies arī vēlā rudenī un ziemā, upei aizsalstot, palielināsies plūdu risks palu laikā. Līdzīgas bažas bija arī pagājušajā ziemā, bet siltais laiks un sniega trūkums pasargāja no paliem.

Jau ziņots, ka jūnija un jūlija zemākā ūdens līmeņa rekords sasniegts gan Daugavā pie Daugavpils, kur hidroloģiskā stacija darbojas kopš 1924.gada novembra, gan pie Jēkabpils, kur mērījumus veic kopš 1906.gada augusta.

Daugavas ūdenīgums 2015.gada pirmajos trīs mēnešos siltās ziemas dēļ bija nedaudz lielāks par normu, bet aprīlī - 46 procenti, maijā un jūnijā - 47 procenti, jūlijā - tikai 33 procenti no normas.

Arī 2014.gada pirmajos trīs mēnešos ūdens daudzums likteņupē bija lielāks nekā parasti, aprīlī tuvu normai, bet turpmākajos mēnešos - tikai 36-61 procents no daudzu gadu vidējā rādītāja.

Kopš 2014.gada būtiski sarucis Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs, tādēļ valsts budžetam garām gājuši miljoniem eiro.

Zemais ūdens līmenis Daugavā pērn un šogad saistīts ar mazo nokrišņu daudzumu upes baseinā Baltkrievijā un Krievijā. Ūdens līmeni, iespējams, ietekmējusi arī hidroelektrostaciju būvniecība Baltkrievijā.