Visām neveiksmīgajām attiecībām ir kāds iemesls, kādēļ tās tādas kļuvušas. Daļā no tām savstarpējie strīdi radušies pēc ilgiem kopdzīves gadiem, tomēr visbiežāk attiecības jau no sākta gala lemtas neveiksmei tāpēc, ka tās radušās nepareizo iemeslu dēļ.

Katrs no mums meklē savu otro pusīti – cilvēku, ar kuru dalīties it visā. Realitātē gan sirds nereti ir gatava meklēt kompromisus un ļauties attiecībām, pat apjaušot, ka konkrētais partneris nebūt nav sapņu princis.

Turpinājumā piedāvājam Psychologytoday.com apkopotos iemeslus, kāpēc attiecības visbiežāk ir lemtas neveiksmei jau neilgi pēc to uzsākšanas, kā arī psihoterapeita Dr. Andra Veselovska ieteikumus, kā rīkoties, ja veiksmīgas partnerattiecības neizdodas izveidot ilgākā laika posmā.

Attiecības izmisuma dēļ

Lielākā daļa, kas attopas neveiksmīgās attiecībās, tajās iekļuvuši tieši vientulības un bezcerības dēļ. Daudzi, būdami vieni vai vientuļi, jūtas nevienam nevajadzīgi un tukši. Šī vientulība viņiem liek viegli ļauties gandrīz jebkurai kompānijai, vēlāk nožēlojot, ka attiecības tomēr nav izdevušās tādas, kā gribētos.

Līdzīgi ir ar fiziskās tuvības nepieciešamību. Arī sekss vai ikdienas apskāvieni kādam var būt pietiekam motivācija, lai izveidotu attiecības. Dzīšanās pēc tā vai centieni nodrošināties, ka vienmēr tuvumā būs kāds, ar kuru varētu viegli ļauties pikantam vakaram, var novest pie neveiksmīgu attiecību izveidošanās, to dalībniekiem sākotnēji pat neapjaušot savstarpējo nepiemērotību.

Attiecības sabiedrības radīta spiediena dēļ

Daudzkārt attiecībās cilvēki nereti iesaistās tieši apkārtējās sabiedrības dēļ. Ir gadījumi, kad cilvēki saiet kopā netieša spiediena rezultātā, jo attiecības ļauj doties, piemēram, pāru randiņos vai vienkārši "neatpalikt" no draugiem un paziņām. Lielākoties šādas attiecības ir īslaicīgas.

Zīmīgi, ka nedaudz ilgāk, taču nebūt ne laimīgāk, kopā var nodzīvot tie pāri, kas attiecībās nonākuši vecāku vai citu ģimenes locekļu radītā spiediena dēļ. Pat mūsdienās netrūkst mammu, kuras, vēlēdamas savām meitām to labāko, uztraucas, ka viņas "nepiesaista pretējā dzimuma interesi". Dažkārt pat netiek ņemts vērā fakts, ka meita par prioritāti izvirzījusi savas karjeras, nevis laulības veidošanu…

Jāpiebilst, ka spiediens gan var nākt ne tikai no apkārtējiem, bet arī no partnera. Viens no sliktākajiem un dramatiskākajiem piemēriem ir otrās pusītes draudi sev attiecību izjukšanas gadījumā kaitēt. Taču tas ir slazds, kurā partneris, nevēloties otru sāpināt, garīgi mocīs pats sevi.

Protams, arī paši sevi mēs varam ieslodzīt neauglīgās attiecībās, jūtot, ka tās nav izdevušās, bet otru pusi nepametot aiz žēluma pret viņu. Šādās attiecībās otram ne tikai netiek palīdzēts, bet drīzāk tiek kaitēts, jo to, vai partneris patiesi mīl, sajust taču var vienmēr.

Attiecības kā bēgšana no ikdienas

Ļoti izplatīts iemesls attiecību izveidošanai ir bēgšana no problēmām vai cenšanās tās aizmirst. Tieši tāpēc nereti nelabvēlīgās ģimenēs auguši jaunieši krietni agrāk par vienaudžiem cenšas atrast kādu. ar ko dalīt ikdienas raizes un arī prieku.

Protams, arī cilvēki "pieklājīgā" vecumā var atkārtot tās pašas kļūdas, piemēram, aktīvi meklējot jaunus piedzīvojumus pēc tikko pajukušām iepriekšējām attiecībām. Tādas attiecības īstermiņā var šķist kaislīgas, satraucošas un pacilājošas, taču bez mīlestības tās diezin vai turpināsies.

Jāpiebilst, ka attiecības var ne tikai kalpot kā bēgšana no problēmām, bet arī kā centieni tās uzticēt savam jaunajam partnerim.

Protams, netrūkst arī pretējo gadījumu – ir sievietes un vīrieši, kuriem, savukārt, vajag sajūtu, ka kāds bez viņiem nevar iztikt. Abos šajos gadījumos attiecības var izvērsties gan cīņā, gan šķietami veiksmīgā līdzās pastāvēšanā. Otrajā gadījumā tās var ilgt pat līdz mūža galam, vienlaikus gan neveidojoties harmoniskām attiecībām tik nepieciešamajai kaislei.

Attiecības kaisles dēļ

Dažkārt nevajadzīgi ieilgušām attiecībām pie vainas ir pārāk ātrs un daudzsološs sākums. Kad pirmā eiforija ir zudusi, joprojām saglabājas cerība, ka sākotnējās sajūtas ir atgūstamas. Tas, savukārt, var novest pie ilgstošiem un neveiksmei lemtiem centieniem reanimēt to, kā patiesībā nekad nav bijis - iedomāto mīlestību.

Labi, ja šādas attiecības izbeidzas tikpat ātri, cik sākušās, jo to ieilgšana var kļūt sāpīga. Tas notiek tajos gadījumos, ja abi partneri apzinās, ka viņi nav kopā mīlestības dēļ, bet tāpēc, ka tā ir ierasti un ērti. Tā, piemēram, meitene var būt apmierināta, ka puisis labi gatavo un daudz pelna, bet puisim ir izskatīga pavadone, ko atrādīt draugiem, un vienmēr kārtīga māja.

Lai gan izdevīgas, šādas attiecības nes daudz rūgtuma par to, ko gribētos otrā partnerī saskatīt vai no viņa sagaidīt, lai gan tas nemaz nav iespējams.

Attiecības pašapliecināšanās dēļ

Līdzīgi kā dažiem nepieciešams sevi pierādīt izglītojoties, sportojot vai kāpjot pa karjeras kāpnēm, citi sevi apliecina spējā iekarot sirdis.

Lai gan nereti vīrieši tiek saukti par mačo un siržu lauzējiem, arī sievietes mēdz šādā veidā izklaidēties. Parasti par "upuri" tiek noskatīta persona, kura kaut kādā veidā ir citu autoritāte vai apbrīnas objekts.

Sākotnēji gan "upurim", gan citiem var šķist, ka ir izveidojušās jaunas, skaistas attiecības, taču, kad "guvums" visiem ir atrādīts, tas vairs nav interesants un nereti tiek pamests, lūkojoties pēc jauniem iespaidiem.

Kā rīkoties, ilgstoši nespējot izveidot harmoniskas, stabilas un ilglaicīgas attiecības? Komentē psihoterapeits Andris Veselovskis.

"Ja attiecības neveidojas ilgstoši, ir jāmeklē veids, kā tikt ārā no sastinguma. Šādā brīdī var noderēt citu cilvēku pieredze. Ir jāmeklē komunikācija ar cilvēkiem, kuriem ir veicies attiecību veidošanā. Varbūt ir jāmeklē vecie draugi vai jāiepazīstas ar pavisam jauniem cilvēkiem. Vienmēr ir iespējams arī mācīties. Mācību process pats par sevi cilvēku ļoti attīsta. Ir iespējams uzzināt ko jaunu un, turklāt, iepazīt arī dažādus cilvēkus.

Jāatceras, ka nespēja justies dzīvē pilnvērtīgiem un piederīgiem ir psiholoģiskas dabas problēma. Šīs problēmas saknes parasti ir bērnības pieredzē. Piemēram, meitene nav jutusies vecāku novērtēta un pamanīta. Tāpat nav varējusi justies līdzvērtīga skolā. Prātā var izveidoties sajūta - es neesmu vērtīga citu acīs, ar mani neviens negribēs komunicēt.

Šī ticība tad tālāk arī nodrošina to, ka cilvēks neveido attiecības, pie sevis domājot: "Tāpat jau nevienam nebūšu vajadzīgs." Lai šo ticību izmainītu ir nepieciešama draugu vai psihoterapeita palīdzība. Ir nepieciešama tāda cilvēka palīdzība, kurš tic, ka konkrētais cilvēks ir pilnvērtīgs un spēj būt ar kādu kopā pareizo iemeslu, nevis izmisuma vai kādu citu faktoru dēļ."