Augulis norādīja, ka Latvija pārņēmusi daudzu Eiropas valstu pieredzi katru gadu pārskatīt minimālo algu.

Minimālās algas aprēķināšanā tiks ņemti vērā vairāki apstākļi - nākamā gada makroekonomikas prognozes, kas būs pieejamas tikai aprīļa beigās, maijā, kā arī vidējā darba alga tautsaimniecībā, kas patlaban ir 795 eiro, un apstākļi ārpus robežām un to ietekme uz valsts ekonomikas izaugsmi.

LM piedāvā trīs variantus - ja vidējā alga tautsaimniecībā saglabāsies tāda pati kā šobrīd, minimālā alga arī nākamgad varētu palikt 360 eiro.

Otrs variants paredz minimālo algu noteikt nevis 45% apmērā no vidējās algas tautsaimniecībā, bet palielināt to līdz 50% slieksnim, kas nozīmē, ka minimālā alga varētu pieaugt līdz 367 vai 375 eiro. Augulis gan uzsvēra, ka šādas izmaiņas jāvērtē kopā ar neapliekamo minimumu, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa iespējamām izmaiņām un vidējo algu tautsaimniecībā.

Augulis skaidroja, ka paralēli jāskatās arī uz to, kas notiek kaimnvalstīs. Piemēram, Igaunijā vidējā alga tautsaimniecībā ir 1000 eiro, bet minimālā alga veido 40% no tās - 390 eiro. Savukārt Lietuva šā gada otrajā pusē plāno palielināt minimālo algu līdz 350 eiro.

LM izstrādātie varianti iesniegti Ekonomikas ministrijā un vēl tiks apspriesti.

«Man kā ministram, skatoties iemaksas budžetā, gribas, lai ceļas vidējā tautsaimniecības alga, minimālā alga un neapliekamais minimums, lai cilvēkus pēc iespējas ātrāk dabūtu ārā no nabadzības riska,» sacīja Augulis.

Ministrs uzskata, ka ir reāli palielināt minimālo algu līdz 375 eiro, taču viņš uzsvēra, ka šis priekšlikums jāvērtē kopā ar neapliekamo minimumu un citiem faktoriem, citādi var panākt pretēju efektu - mazināt investīcijas un vēl vairāk iegrūst cilvēkus bezdarbā.

Kā ziņots, šogad minimālā alga Latvijā palielināta līdz 360 eiro.