M. Katkovska uzsver, ka galvenais ir iemācīt bērniem kritiski izvērtēt interneta iespējas. Interneta vide, tāpat kā fiziskā vide, ir jākopj visiem kopā, iesaistot arī vecākus un skolotājus.

Net-Safe Latvia vadītāja uzskata, ka tīņi diezgan vieglprātīgi viens otram sūta bildes vai video, kurās tie redzami atkailinājušies. Statistika liecina, ka katrs septītais šādas sensitīva rakstura bildes pārsūta tālāk, otram to nezinot, savukārt katrs trešais jaunietis apstiprina, ka ir saņēmis bildi, kurā kāds cits ir atkailinājies. Jāņem vērā, ka virtuālajā vidē sūtīta informācija samērā vienkārši var nonākt arī svešu cilvēku rokās. Tas savukārt var sagādāt ļoti nepatīkamus brīžus, pazemojumu un pat tiesu darbus.

Izplatītākās problēmsituācijas Latvijā

Drošāka interneta centrs Net-Safe Latvia ir konstatējis vairākas biežāk sastopamās problēmas interneta vidē, kas pašlaik raksturīgas Latvijā.

• Sarakste vietnē Skype.

Krāpnieki mēdz izmantot interneta komunikācijas vietni Skype, lai sāktu draudzīgu sarunu, pēcāk pierunājot jaunieti nosūtīt atkailinātas bildes vai video. Kad tie ir saņemti, sākas šantāža – izspiedēji pieprasa naudu, apgalvojot, ka bildes publicēs sociālajos tīklos.

• Viltus profilu veidošana vietnē Ask.fm.

Pēdējos gados īpaši populāra kļuvusi tendence veidot viltus profilus vietnē Ask.fm, lai bērnus un jauniešus emocionāli pazemotu.

• Personas datu neautorizēta izmantošana.

Latvijā konstatēti vairāki gadījumi, kad bez cilvēka ziņas tiek publicēti viņa personas dati. Kā piemērs kalpo sūdzības par personas telefona numura publicēšana iepazīšanās sludinājumos. Nesen fiksēts gadījums, kad jaunietis bijušās draudzenes telefona numuru un mājas adresi norādījis interneta sludinājumā, kurā minēts neķītrs piedāvājums. Par šādu rīcību draud cietumsods.

• Emocionāla pazemošana vietnē WhatsApp.
• Baumu konti sociālajos tīklos – īpaši raksturīgi mazpilsētās.
• Anonīmu, draudu saturošu īsziņu sūtīšana.

Draudus bērni (un arī pieaugušie) bieži vien izsaka kā joku, taču, paužot tos klātienē, ir daudz vieglāk otru saprast, ņemot vērā intonāciju, ķermeņa valodu, mīmiku un kontekstu. Draudu saturošu ziņu sūtīšana ir sodāma darbība. Bieži vien vieglprātīgas rīcības dēļ tiek ierosinātas krimināllietas, taču tās vairs nevar tik vienkārši atsaukt, pasakot, ka izdarītais bijis vien joks.

Ieteikumi drošai interneta lietošanai

M. Katkovska atklāj, ka 98% gadījumu, kad kāds pieslēdzas citas personas sociālajam kontam, cilvēks nav pareizi atslēdzies no sava sociālo tīklu konta vai e-pasta. Vienmēr ir jāpārliecinās, ka izraksties no visiem saviem kontiem, nevis vienkārši aizver interneta lapu vai aplikāciju. Pretējā gadījumā citi varēs brīvi piekļūt Taviem privātajiem datiem, lasīt Tavas vēstules, sūtīt un publicēt informāciju Tavā vārdā.

Dažādu tehnikas ierīču izmantošana palielina iespēju kļūt par krāpšanas upuri. Pieslēdzoties saviem sociālajiem kontiem no dažādām ierīcēm (paziņu datora, draugu telefona, bibliotēkas vai skolas datoriem utt.), palielinās iespēja, ka kādā no šīm ierīcēm parole saglabāsies, Tev to nezinot.

Pirms publicē personisku informāciju, padomā divreiz, kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Aizvadītajos gados aktuāla kļuvusi savas atrašanās vietas atzīmēšana mobilajās aplikācijās. Šādā veidā daudzi saviem draugiem vēlas parādīt, kādas kafejnīcas, veikalus, kinoteātrus un citas publiskās vietas viņi apmeklē.

Krāpniekiem un noziedzniekiem šī aktualitāte ir ļoti izdevīga – viņi informāciju par Tavu atrašanās vietu var izmantot, lai, piemēram, apzagtu Tavu dzīvokli.

Ja savas bildes, video vai citu informāciju sūti kādam virtuālajā vidē, tad ņem vērā - vienmēr pastāv iespēja, ka kādu dienu to redzēs arī citi.

Nekad savā datorā vai telefonā neinstalē nezināmas izcelsmes, nelegālas programmas. Tās spēj veikt izmaiņas, par kurām Tev nebūs ne jausmas. Cilvēkam nezinot, programma var, piemēram, pieslēgties datora vebkamerai.

Nedod savu telefonu kurai katrai paziņai, jo tajā glabājas informācija par Taviem ikdienas paradumiem, draugu loku, kā arī privātas bildes un, iespējams, arī noslēpumi.

Regulāri (vismaz reizi 90 dienās) maini savas paroles, nepieraksti tās un neizpaud citiem.

Jāatceras, ka internetu izmanto dažādi cilvēki – ne tikai tādi, kam ir labi nodomi. Kā savus draugus un sarunu biedrus tērzētavā (čatā) izvēlies tikai tos cilvēkus, kurus pazīsti arī reālajā dzīvē. Pirms uzsāc saraksti ar kādu attālu paziņu, rūpīgi apdomā, cik daudz viņam vēlies stāstīt par sevi.

Pirms publicē vai kādam sūti savas bildes, padomā, vai Tev nebūtu kauns, ja tās redzētu arī Tavi vecāki vai skolotāji. Sūtīto pēc tam izdzēst vairs nevarēsi.

Ja internetā saņem vēstuli, kuras saturs Tevi mulsina, aizvaino vai nezini, kā uz to reaģēt, informē par to savus vecākus, skolotāju vai kādu citu pieaugušo, kurš ir Tava uzticības persona.

Ja šādas uzticības personas nav, tad, zvanot pa uzticības tālruņa numuru 116111, vienmēr vari saņemt atbalstu problēmsituācijās vai ziņot par pārkāpumiem interneta vidē.

Vecākiem bez atļaujas nevajadzētu lasīt bērna privātās sarakstes. Pretējā gadījumā bērns to uzzinās un jutīsies nodots, turklāt problēmu gadījumos vecākiem vairs nespēs uzticēties. Tā vietā vecākiem jāmēģina kļūt par bērna uzticības personu.

Ja vecāki ļauj izmantot savu telefonu vai datoru, tad jāzina, kādas darbības bērns tajā veic un kādas aplikācijas izmanto.

Valsts policijas 4.nodaļas vecākais inspektors Mārtiņš Brižs uzsver, ka internetā neviens nav anonīms. Ja tiek pastrādāts noziegums, vainīgo atrast varēs vienmēr – tas ir tikai laika un resursu jautājums.

Mūsdienās virtuālā vide ir tāda pati kā reālā, tādēļ arī internetā ikvienam vajadzētu izturēties pieklājīgi, godprātīgi un ar cieņu, atgādina inspektors.

Kur ziņot par nelegālu interneta saturu?

Ja saskaries ar nelegālu interneta saturu, par to būtu vēlams ziņot vecākiem vai zvanīt pa uzticības tālruņa numuru 116111. Vecākiem ieteicama arī elektroniskā ziņošanas līnija Drossinternets.lv.