Šodien, 8.jūlijā, aprit divi gadi, kopš Vējonis stājies Valsts prezidenta amatā, un līdz šim amatpersonas darbā ir bijuši vairāki ļoti neaktīvi periodi, domā socioloģe. Viņa norāda, ka, neskatoties uz to, ka Vējonis pēdējā laikā kļuvis aktīvāks, viņš nav pievērsies jomām, kas visvairāk satrauc sabiedrību.

"Nejūtu ļoti lielu kompetenci un nejūtu, ka prezidents atsauktos uz tām jomām, kas sabiedrībai būtu ļoti svarīgas. Vismaz daļu sabiedrības satrauc publikācijas par "oligarhu sarunām", un piekrītu ekspertiem, ka prezidentam, kura funkcijas ir simboliskas un reprezentatīvas, būtu skaidri jāpauž sava attieksme," uzsvēra Rasnača.

Viņasprāt, nevērtējot sarunas no kriminālās puses, to saturs ietekmē sociālās un ekonomiskās attiecības sabiedrībā un Valsts prezidentam būtu ļoti svarīgi paust savu attieksmi. Tāpat viņa kritiski vērtē Vējoņa iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu. Šis jautājums noteikti būtu jāskata kopā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

"Tas, ka tiek virzīta ideja par tautas vēlētu prezidentu, izskatās pēc populisma, jo, nemainot prezidenta funkcijas, nekas nevar mainīties. Šis jautājums jāskata kompleksi ar funkciju maiņu, citādi tas ir populistisks gājiens," pārliecināta socioloģe.

Tāpat viņa uzskata, ka Vējonim būtu morāla atbildība paust konkrētu viedokli par veselības aprūpes jautājumiem un nepieļaut veselības aprūpes privatizāciju, kas nozīmētu veselības aprūpes nepieejamību daudziem cilvēkiem.

Tikmēr sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzīpašnieks, politologs Filips Rajevskis norādīja, ka Valsts prezidents bijis aktīvs gan kopumā, gan īpaši likumdošanas jomā. "Vējonis šo divu gadu laikā ir atmetis atpakaļ tik daudz likumu, cik prezidents Andris Bērziņš četros gados kopā. No tāda aspekta viņš ir diezgan aktīvs," secinājis Rajevskis.

Tomēr viņš uzsvēra, ka Vējoni no politiskās aprites "stipri izsita" piedzīvotā slimība. Rajevskis vēlētos, lai Valsts prezidents būtu vēl aktīvāks, un viņš uzskata, ka tas ir iespējams. "Ņemot vērā sabiedrības pieprasījumu un tās uzticību parlamentam, viņš ar savu aktivitāti kā prezidents varētu būt labs atbalsts," domā politologs.

Vējonis ir aizvadījis pusi no sava pilnvaru termiņa, un Valsts prezidenta pienākumus viņš sāka pildīt 2015.gada 8.jūlijā. Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem.

Vējonis 22.jūnijā aicināja Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. Prezidents aicināja Saeimu nekavēties un nepieciešamos grozījumus Satversmē izskatīšanai virzīt šajā rudenī. Vienlaikus ar prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu rosināts arī paplašināt viņa pilnvaras.

Jau ziņots, ka 2015.gada decembrī, neilgi pēc Vējoņa stāšanās amatā, Valsts prezidents baudīja pozitīvu darba novērtējumu, kas bija daudz augstāks nekā viņa priekštecim Andrim Bērziņam, liecināja tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" veiktais pētījums.

Vējoņa reitings kopš ievēlēšanas bijis augšupejošs - uzreiz pēc ievēlēšanas viņu pozitīvi vērtējuši 37,6% aptaujāto, jau mēnesi vēlāk - 55,2%, 2015.gada oktobrī - 61,6%.

Savukārt 2016.gada janvārī politiķu reitingā Vējonis apsteidza Ventspils mēru Aivaru Lembergu, atsaucoties uz SKDS pētījumu, rakstīja laikraksts "Neatkarīgā".