Tostarp 21,4% darba ņēmēju 2017.gada pirmajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 20,6% darba ņēmēju.

Savukārt 31,6% šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro (2016.gada pirmajā ceturksnī - 30,8%), 18,2% (17,4%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 3,8% darba ņēmēju pretstatā 2,9% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,3% (pirms gada - 2,9%) darba ņēmēju, savukārt 2,2% (2,3%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.