Augsta līmeņa amatpersona no Briseles aicina eiropiešus strādāt no mājām un retāk izmantot automašīnas.

Šā gada februāra beigās Latvijā trūcīgās personas statuss bija piešķirts 41 825 cilvēkiem - tas ir par 1,6% vairāk nekā mēnesi iepriekš, janvāra beigās, liecina Labklājības ministrijas dati. Tajā pašā laikā maznodrošinātas personas statuss februāra beigās bija 16 830 iedzīvotājiem, kas ir pieaugums par 4,3% salīdzinājumā ar janvāri.

No šodienas vairs nav spēkā 2023. gadā noteiktais valsts atbalsts elektroenerģijas tarifiem, un daļai mājsaimniecību ar vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumu ikmēneša maksa par jaudas uzturēšanu pieaugs, aģentūru LETA informēja AS “Sadales tīkls”, vēsta la.lv.

Ziņu aģentūra LETA ziņoja, ka 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos vecāku pabalstu saņēmuši 844 trešo valstu pilsoņi — par 34% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtā informācija.

Daugavpils eksportējošo uzņēmumu pārstāvji tiek aicināti piedalīties Latgales uzņēmējdarbības iespēju prezentācijā un tīklošanās pasākumā “Pusdienas ar uzņēmējiem”, kas notiks jau nākamnedēļ, 3. novembrī, Augšdaugavas novada Kultūras centrā “Vārpa”.

Valsts parāda pieauguma tendence šobrīd nav kritiska, bet 2026. gada budžets rada nopietnus ilgtspējas riskus nākotnē, norāda ekonomisti, vēsta la.lv.

Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem tam, ka pārtikas produktiem atkal kāps cenas, neskatoties uz to, ka lielākā daļa produktu,veikala plauktos, kļuva par maz piejamām delikatesēm.

Finanšu ministrija 2024. gadā, informējot par nodokļu politikas izmaiņām 2025. gadā un turpmākajos gados, norādīja, ka minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā – līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada – līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada – līdz 860 eiro mēnesī.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 1,7 miljonu eiro zaudējumiem, salīdzinot ar 88,8 miljonu eiro zaudējumiem 2024.gada pirmajā pusgadā, aģentūru LETA informēja kompānijā.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 1,4% līdz 3,4%, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

TV24 raidījumā “Dienas personība” klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) skaidroja, ka no 1. jūlija elektroenerģijas rēķinos var parādīties jauna pozīcija – tā saucamā nebalansa maksa. Līdz šim to pilnībā sedza “Augstsprieguma tīkls”, taču turpmāk daļu segs arī tirgotāji, kas šo izmaksu, visticamāk, iekļaus gala patērētāju rēķinos, raksta la.lv.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, aģentūrai LETA atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

No šī gada spēkā stājies jaunais zāļu cenu veidošanas modelis, atbilstoši kuram lieltirgotavām par viena recepšu zāļu iepakojuma izplatīšanu noteikts fiksēts uzcenojums 0,50 eiro apmērā, kā arī ieviesta recepšu apkalpošanas maksa. Turpmāk iedzīvotājiem no savas kabatas būs jāsedz 75 centi par recepti, bet vēl 75 centus lielajām aptiekām par katru receptes apkalpošanu samaksās valsts, savukārt vienīgajām aptiekām apdzīvotās vietās valsts piemaksās 1,75 eiro.

Latvija nokavētu dzelzceļa “Rail Baltica” projektēšanas darbu dēļ provizoriski zaudēs 17,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) finansējuma, liecina Latvijas Televīzijas raidījuma “Kas notiek Latvijā?” apkopotā informācija.

14. februārī tika parakstīts SIA “EastMetal” uzņēmuma daļu pārdošanas līgums starp Dānijas uzņēmuma pārvaldītāju un Latvijas investoriem, tādā veidā viens no Latvijas lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem kļūs par vietējā kapitāla uzņēmumu.

Inflācija un cenu kāpums – tie jau kļuvuši teju par ikdienas vārdiem mūsu leksikā, tomēr pie tā, ka teju katru reizi kaut kas veikalā ir dārgāks, laikam tomēr nav iespējams pierast.

Vakar, 30. janvārī, Daugavpils domes sēdē tika apstiprināts budžets 2025. gadam.

TV24 raidījumā “Uz līnijas” kāds skatītājs vaicā: “Kāpēc produktiem Latvijā ir augstākas cenas nekā kaimiņvalstīs?”. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis skaidro, ka tam, kāpēc Latvijā ir augstākas cenas nekā kaimiņvalstīs, ir divi iemesli.

No 2025. gada 1. janvāra stājušies spēkā grozījumi likumdošanā, kas paredz paaugstināt ienākumu sliekšņus, lai iegūtu trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Vienlaikus palielināts arī garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta apmērs.