Daugavpils pašvaldība piešķir pabalstus ne tikai trūcīgajām personām, bet ir arī, piemēram, ārkārtas situācijās nonākušām personām. Šis pabalsts gan ne vienmēr tiekot izmaksāts atbilstoši normatīvajam regulējumam. Revidenti konstatējuši, ka pabalsts ārkārtas situācijās nonākušām personām ir izmaksāts nevis, piemēram, dabas katastrofu nodarīto postījumu gadījumā, bet gan, lai segtu ceļa izdevumus uz Leņingradas blokādes dalībnieku salidojumu Sanktpēterburgā.

Tāpat Daugavpilī piecu cilvēku ģimenei ir iespēja saņemt septiņus dažādus pabalstus, kuru kopsumma gadā pārsniedz vairākus tūkstošus eiro.

Tikmēr Kandavā ir pieejams tikai viens pabalsts, kuru piešķir ģimenēm, kas atzītas par trūcīgām. Un arī šajā gadījumā pašvaldība ir noteikusi vairākus ierobežojumus statusa iegūšanai un līdz ar to - pabalsta saņemšanai.

Ar pabalstu piešķiršanu neskopojas Siguldas novada pašvaldība, kur trūcīgās ģimenes statuss piešķirts tādām personām, kurām ir kapitāla daļas uzņēmumos un kuras pārdevušas nekustamos īpašumus par kopējo summu vismaz 192 000 eiro.

Jau ziņots, ka, veicot revīziju desmit pašvaldībās par sociālās palīdzības sniegšanu, Valsts kontrole secinājusi, ka pastāv ļoti krasas atšķirības sociālās palīdzības politikā. Ir pašvaldības, kurās itin viegli var tikt pie trūcīgās personas statusa, bet ir arī tādas, kurās šāds statuss vispār netiek piešķirts vai ir noteikti vairāki ierobežojumi statusa iegūšanai.

Tāpat secināts, ka sociālo dienestu amatpersonas nepārbauda, kāds ir statusa lūdzēju ienākumu līmenis un materiālais stāvoklis, tādējādi pieļaujot, ka trūcīgās ģimenes statuss tiek piešķirts pat tādām, kuru īpašumā bez vienīgā mājokļa ir vēl seši nekustamie īpašumi vai ģimenes īpašumā ir pat deviņi transporta līdzekļi.