Kopīgus Eiropas aizsardzības projektus jau pagājušā gadsimta 50.gados piedāvāja Francija, tomēr liels progress kopš tā laika nav noticis Lielbritānijas iebildumu un bažu dēļ, ka iespējama bloka armija varētu iedragāt NATO.

"Ir pienācis laiks, lai liktu pamatus kopīgai aizsardzībai," viņa pavēstīja intervijā Itālijas laikrakstam "La Repubblica". "Es domāju, ka tas ir viens no svarīgākajiem projektiem, ar kuriem mēs varam pārstartēt [ES] integrācijas procesu," piebilda Mogerīni.

Atzīmējot, ka Lielbritānija nav vienīgā bloka dalībvalsts, kas iebildusi pret ciešāku ES militāro integrāciju, Mogerīni uzsvēra, ka pēc Lielbritānijas izstāšanās pārējām slēpti skeptiskajām valstīm vairs nebūs "ērts alibi", lai kavētu progresu.

Mogerīni iepazīstināja ar četru punktu plānu, kuru viņa prezentēs ES samitā Bratislavā.

Pirmkārt, ES jāvienojas, ka bloka daudznacionālās kaujas grupas, kas ir kaujas gatavībā kopš 2007.gada, bet nekad nav iesaistītas krīžu punktos, būtu tajos dislocējamas, rosināja Mogerīni.

Viņas plāns arī paredz ļaut noteiktām ES dalībvalstīm visa bloka vārdā veikt militāras operācijas, izveidot Briselē ES militāro štābu un sākt ES līmeņa bruņojuma iepirkumu iniciatīvas.

ES ārlietu ministri pagājušajā nedēļā Bratislavā par to tika informēti, vēsta laikraksts "Financial Times". Polija un Slovākija esot "privāti apšaubījušas" šo plānu, un "neitrālajām ES valstīm, kā Austrijai un Īrijai, arī ir iebildumi", norādīja laikraksts.

ES aizsardzības plānam nākamnedēļ jātiek pieminētam arī Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam, ziņoja "Financial Times".