Viķe-Freiberga norādīja, ka Lielbritānijas konservatīvās partijas iekšējās cīņas, kas novedušas pie šī referenduma, joprojām turpinās par to, kurš vadīs šo politisko spēku un notiek ļoti šaurā un īsredzīgā perspektīvā valdošās partijas vidū. "Jāsaprot arī, ka Lielbritānija ir ļoti sadalīta savos uzskatos. Viņiem ir ne mazums grūtību ar to visu pašiem tikt galā. Eiropai tas ir skumji. Eiropa ir kļuvusi mazāka. Lielbritānija ir ļoti liela un spēcīga valsts un tas ir zaudējums visai Eiropai," teica Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente arī uzsvēra, ka tās problēmas, kas britus noveda līdz šādam solim, tiek aktualizētas arī citviet Eiropā, ar ko nodarbojas ekstrēmistiskas partijas. "Tas ir trauksmes signāls gan Briselē, gan arī [Eiropas valstu] galvaspilsētās - domāt par to, kā neatsvešināties no vēlētājiem. Lai vēlētāji netiktu novesti pie nepārdomātiem lēmumiem, kurus jau otrā dienā, kā tagad no dažām ziņām manām, dažs labs tagad nožēlo. Otrā rītā ir par vēlu," sacīja Vīķe-Freiberga.
Bijusī Latvijas prezidente skaidroja, ka Eiropas stiprums un spēks ir spējā saglabāt katras valsts suverenitāti un īpatnības, bet apvienot kopējos mērķus, lai tos varētu sasniegt ar lielāku sparu un atbalstu. "Tā ir tā solidarizēšanās valstu starpā par kopējiem mērķiem. Tajā pašā laikā katrai paturot ļoti nopietni savu suverenitāti. Šī dažādība ir Eiropas bagātība, tā ir viņas īpatnība," pauda Vīķe-Freiberga.
Eiropai šobrīd ir nepieciešams kopējiem spēkiem domāt par savām ekonomiskajām attiecībām un vienoto tirgu. Eksprezidente minēja, ka ASV kļuva par lielvaru tādēļ, ka tai bija liels iekšējs tirgus, kuru valsts spēja attīstīt, kamēr eiropieši cīnījās savā starpā. "Acīmredzot arī pārējām ES dalībvalstīm un arī tām, kas vēl varbūt tikai virzās šajā virzienā no Balkānu pussalas, būs jāsaņemas, lai izvērtētu to, cik efektīva ir mūsu kopējā pārvaldība, kas notiek Strasbūrā un Briselē. Cik šīs institūcijas ir piemērotas prasībām, kuras Eiropa un pasaule mums uzliek. Visa Eiropas projekta sekmes balstās uz to, ka šis projekts ir nemitīgi audzis un pilnveidojies," norādīja Vīķe-Freiberga.
Latvijas bijusī prezidente uzskata, ka Eiropas projekts nedrīkst palikt uz vietas. "Tā Eiropas Savienība, kādu mēs to redzam šobrīd, nav tā pati, kāda bija pirms gadu desmitiem. Šī spēja augt, mainīties un pielāgoties ir bijis Eiropas stiprums un vairāk nekā jebkad šobrīd mums tas ir jāatceras," uzsvēra Vīķe-Freiberga.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Lielbritānijas izstāšanos no ES referendumā atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina piektdien paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.
Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni. Pēc iepriekš paziņotajiem oficiālajiem datiem, vēlētāju aktivitāte referendumā bijusi 72,2%.
Lai gan referendums bija konsultatīvs, Lielbritānijas valdībai būs politiski neiespējami neņemt vērā tā rezultātus.
Tāpat vēstīts, ka Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka līdz viņa vadītās Konservtīvo partijas konferencei oktobrī atstās premjera amatu, un ka sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no ES jāvada jaunai valdībai. "Britu tautas griba ir norādījums, kas ir jāpilda," sacīja Kamerons žurnālistiem pie savas rezidences Londonas Dauningstrītā.
Viņš solīja, ka tuvākajos mēnešos centīsies "stabilizēt kuģi", tomēr uzsvēra, ka līdz oktobra sākumam, kad paredzēta partijas konference, ir jāatrod jauns līderis.