Ja Pekina īstenos ieceri virs Dienvidķīnas jūras noteikt gaisa telpas aizsardzības identifikācijas zonu, ASV to uzskatīs par "provokatīvu un destablizējošu rīcību", žurnālistiem vizītes laikā Mongolijas galvaspilsētā Ulanbatorā teica Kerijs. Ja šāda zona tiks izveidota, civilajām lidmašīnām virs Dienvidķīnas jūras būs jāidentificē sevi Ķīnas militārajiem gaisa telpas kontrolieriem.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot šādu zonu, Pekina "saasinās spriedzi un radīs nopietnus jautājumus par Ķīnas apņēmību teritoriālo strīdu risināt diplomātiski".

Kerijs atkārtoti uzsvēra Vašingtonas oficiālo nostāju, ka tā teritoriālajos strīdos neatbalsta nevienu no pusēm.

Pekinas teritoriālās pretenzijas gandrīz uz visu Dienvidķīnas jūru ir saasinājušas Ķīnas attiecības ar tās kaimiņvalstīm Dienvidaustrumāzijā, kā arī izsaukušas neapmierinātību Vašingtonā, kas, iestājoties par kuģošanas brīvību, nosūtījusi karakuģus uz Ķīnas kontrolēto salu rajonu, tādējādi saniknojot Pekinu.

Ja ASV turpinās šādi rīkoties reģionā, "tas Pekinai dos labu iespēju noteikt gaisa telpas identifikācijas zonu virs Dienvidķīnas jūras", Honkongas laikrakstam "South China Morning Post" šonedēļ teikusi kāda augsta ranga Ķīnas militārpersona, kas vēlējusies palikt anonīma.

Caur šiem ūdeņiem iet daļa no svarīgākajiem globālās kuģniecības ceļiem, bet uz bagātīgajām naftas un gāzes iegulām, kas, domājams, atrodas Dienvidķīnas jūrā, pretendē arī Filipīnas, Bruneja, Malaizija un Vjetnama.

Filipīnas iesniegušas prasību pret Ķīnu Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, kuras lēmums sagaidāms tuvāko nedēļu laikā, taču Pekina jau paziņojusi, ka šo spriedumu neņems vērā.

Jau ziņots, ka ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters sestdien drošības konferencē Singapūrā paziņoja, ka, Pekinai turpinot izvērst militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, Ķīna riskē ar tālāku attiecību pasliktināšanu ar kaimiņvalstīm un faktiski būvē “lielo pašizolācijas mūri”.