Viņa stāstīja, ka Eiropas moto ir vienoti dažādībā, un dažādos laikos priekšroku ņem, vai nu vienotība vai dažādība. Šķiet, ka tagad dažādība ir primārais jēdziens.

"Jūs pieminējāt referendumu Lielbritānijā. Viena no galvenajām vērtībām Eiropā ir demokrātija, spēja izteikties par savu nākotni un nobalsot par to, par ko viņi vēlas. Tā kā mēs vienkārši gaidīsim, ko izlems britu tauta. Bet valdībām ir milzīga nozīme skaidrot cilvēkiem, par ko viņi balso, lai balsojums nebūtu emocionāls, bet arī racionāls. Redzēsim, ar ko tas beigsies, jebkurā gadījumā, respektēsim tautas izvēli," viņa teica.

Vienlaikus Šteinbuka uzsvēra, ka Eiropa ir stipra, kamēr tā ir vienota.

"Tā ir liela ekonomika, tā ir liela valstu savienība, ar kuru rēķinās. Eiropa ir nozīmīgs spēlētājs uz pasaules skatuves. Ja katrs paliek pats par sevi, ar to būs ļoti viegli tikt galā, vēl ņemot vērā ārējos apstākļus un ģeopolitiskās grūtības, gan arī ekonomiski," uzsvēra Šteinbuka.

Viņa arī komentēja, ka skaidrība, kā risināt bēgļu krīzi ir, bet šī cīņa ir ilgstošs process. "Bet skaidrība noteikti ir. Rīcība notiek visdažādākajās jomās," viņa norādīja.

Jau ziņots, ka 9.maijā, Eiropas dienā Rīgā notiks dažādi pasākumi.

1950.gada 9.maijā, kad Eiropu pēc postošākā kara cilvēces vēsturē bija sadalījis dzelzs priekškars, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans aicināja Eiropas valstis apvienot ieroču ražošanā būtiskās ogļu un tērauda nozares. Viņa plāns tika īstenots un padarīja neiespējamu jaunu karu starp iesaistītajām valstīm. Gadu gaitā kopīgi pārraudzīto nozaru un projektā iesaistīto valstu skaits pieauga.