Uzlidojumos cietis tirgus, dzīvojamās māja un iestādes. No ēku drupām joprojām tiek vilkti ārā cilvēku ķermeņi. Vairāk nekā 170 cilvēki ir ievainoti, ziņo aktīvisti

Islāmistu un pret valdību noskaņoto nemiernieku koalīcija Idlibu ieņēma šogad. Nemiernieku panākumi šai apkārtnē apdraudēja piekrastes reģionu, kas ir Asada režīma atbalstītāju bastions.

Krievija, kura kopš septembra sniedz gaisa atbalstu prezidenta Bašara al Asada spēkiem, nav komentējusi svētdienas uzlidojumus. Maskava apgalvo, ka tās operācijas Sīrijā ir vērstas pret "teroristiem", "Daesh" kaujiniekiem, tomēr aktīvisti ziņo, ka pārsvarā Krievijas uzlidojumos cieš Rietumu atbalstītās nemiernieku grupas.

Pagājušajā nedēļā ANO Drošības padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju par miera procesu Sīrijā. Tā paredz janvārī sākt sarunas starp Sīrijas valdību un opozīciju, kā arī pamiera noteikšanu. Tikmēr starp pasaules lielvarām ir nesaskaņas jautājumā par Asada lomu Sīrijas nākotnē.

Sīrijā karš notiek kopš 2011. gada, kad pret autoritārā prezidenta Bašara al Asada režīmu vērsti tautas protesti pārauga vardarbībā.

Tagad konflikts ir izvērties kompleksā vairāku fronšu karā starp režīmu, džihādistiem, nemierniekiem, kas vēlas Asada gāšanu, kurdiem un ASV vadīto koalīciju, kas rīko gaisa triecienus pret grupējuma "Daesh" ("Islāma valsts") pozīcijām.

Kopš 30. septembra ar gaisa triecieniem Bašara al Asada režīma atbalstam iesaistījusies arī Krievija.

Vairāk nekā 250 000 cilvēku ir gājuši bojā un miljons ievainoti. 11 miljoni pametuši savas mājas, no tiem vairāk nekā četri miljoni devušies uz ārzemēm.