Valdošā radikāli kreisā partija "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) pieņēma šo likumu, pateicoties proeiropeisko opozīcijas partiju atbalstam. Pret to balsoja liela valdības likumdevēju grupa, tai skaitā bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis, parlamenta spīkere Zoja Konstantopulu un enerģētikas ministrs Panajotis Lafazanis.

Premjerministrs Aleksis Ciprs, kura partija SYRIZA šajā balsojumā gandrīz sašķēlās, uzstāja, ka viņš nepiekrīt lielākajai daļai no drakoniskā darījuma, kurā pieprasīta nodokļu pacelšana, pensiju reforma un privatizācijas solījumi.

Tomēr premjers sacīja, ka valstij nav citas izvēles, ja tā grib palikt eiro zonā.

"Mēs neatkāpsimes no sava solījuma cīnīties līdz galam par darbaļaužu tiesībām,” Ciprs paziņoja parlamentam pirms šī balsojuma.

"Nav cita varianta kā vien visiem mums dalīties ar šīs atbildības smagumu," sacīja Ciprs.

Pēc reformu likuma pieņemšanas Grieķijas parlamentā pārējo 18 eiro zonas valstu līderi sāks sarunas par starptautisko aizdevumu līdz 86 miljardiem eiro uz trim gadiem, ko Grieķija saņems apmaiņā pret šīm reformām. Tā būs trešā starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai pēdējo piecu gadu laikā.

Pēc vienošanās ar kreditoriem pieņemšanas Grieķijas parlamentā tā vēl ir jāpieņem citu ES valstu parlamentos. Piektdien par to varētu balsot Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs.