Viņaprāt, Grieķijas izstāšanās ilgtermiņā tikai stiprinās eiro zonu.

"Nekas neliecina par to, ka kāds šobrīd ir gatavs likt uz galda 30 vai 50 miljardus eiro, lai šo situāciju kaut kāda veidā mainītu. Es domāju, ka pat vislielākajiem optimistiem, kas sekoja situācijai svētdien, nebija ienācis prātā, ka viena valsts varētu domāt, ka var turpināt dzīvot pēc naudas tērēšanas principa, nedomājot kā šo naudu atdot. (..) Es neredzu citu atrisinājumu, kā lenu eiro zonas pamešanu," norādīja centrālas bankas vadītājs.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Grieķijā svētdien, 5.jūlijā, notikušajā referendumā lielākā daļa balsotāju ir noraidīja starptautisko aizdevēju priekšlikumus - pret nobalsoja 61%, bet par - 39% referenduma dalībnieku.

Pēc referenduma pieaug bažas, ka Grieķija, nespējot izpildīt savas finanšu saistības, būs spiesta atstāt eiro zonu.