Saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu par trešo Eiropas Savienības (ES) makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai parakstīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis ("Vienotība"), Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva.

Līgumos iekļauti nosacījumi, ar kādiem Ukraina varēs saņemt vēl 1,8 miljardus eiro ES finansējuma.

Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare.

Reformu mērķis ir panākt progresu attiecībā uz galvenajām valsts īstermiņa prioritātēm, kuras noteiktas ES un Ukrainas asociācijas programmā, ko 16.martā apstiprināja ES un Ukrainas Asociācijas padome. Tās arī ņem vērā Ukrainas pašreizējās reformu saistības, ko valsts uzņēmusies, parakstot aizdevuma programmas ar starptautiskajiem kreditoriem – SVF un Pasaules Banku.

Dombrovskis līgumu parakstīšanā sacīja, ka "viens no Eiropas svarīgākajiem uzdevumiem šodien ir palīdzēt Ukrainai panākt mieru un pārvērst šo valsti modernā, stabilā un plaukstošā ekonomikā. Strukturālās reformas ir smagas, pat ja tās jāpaveic labos laikos".

"Es apbrīnoju Ukrainas valdības apņēmību un drosmi valsts pārveides īstenošanā par spīti ārkārtīgi sarežģītajai ģeopolitiskajai un drošības situācijai. Eiropas Savienība turpina atbalstīt Ukrainas reformu centienus. Mēs gatavojamies izmaksāt pirmos 600 miljonus eiro pēc memoranda stāšanās spēkā, tiklīdz to būs apstiprinājis Ukrainas parlaments," viņš teica.

ES Austrumu partnerības samits Rīgā notiek ceturtdien un piektdien. Latvija to rīko kā pašreizējā ES prezidējošā valsts.

Portāls grani.lv jau vēstīja, ka nauda Ukrainai tiks maksāta trijos pārskaitījumos - katrā pa 600 miljoniem eiro. Nosacījumi – strukturālās reformas un valsts pārvaldes stiprināšana Ukrainā. Palīdzība norisināsies, izmantojot trešo makrofinanšu palīdzības programmu. Tās īstenošanai ir jānotiek šogad un 2016.gada sākumā.

"EK pieņēmusi lēmumu turpināt sniegt finansiālu atbalstu Ukrainai, kurai ir nepieciešama citu eiropiešu solidaritāte. Eiropas solidaritāte ar Ukrainu nav tukši vārdi, un mēs piedalāmies pavisam konkrēti. Man ir prieks, ka Latvija atbalstīja šo EK lēmumu," janvārī Rīgā teica EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Plānotā programma ir vērsta uz Ukrainas ekonomiskās un finanšu situācijas stabilizāciju, un tā ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei. Latvija kā ES Padomes prezidējoša valsts aktīvi atbalstīs programmas pieņemšanu un īstenošanu, lai sekmētu Ukrainas ekonomikas atveseļošanos.

Šī būs trešā makrofinansiālās palīdzības programma Ukrainai kopš 2010.gada. 2014. un 2015.gadā EK divu līdzīgu programmu ietvaros izmaksāja 1,61 miljardu eiro. Aizdevuma kopējā summa ir 3,41 miljards eiro, un tā ir apjomīgākā finansiālā palīdzība valstij ārpus ES tik īsā laikā. Turklāt tā papildina līdzšinējās ES darbības – humāno palīdzību un tehnisko un projektu atbalstu.

Makrofinansiālā palīdzība ir ES ārkārtas instruments reaģēšanai krīzes situācijās, kurš ir pieejams ES partnervalstīm, kas saskaras ar smagām maksājumu bilances problēmām. Tas papildina SVF sniegto palīdzību. Makrofinansiālās palīdzības aizvedumi tiek finansēti, ES aizņemoties naudu kapitāla tirgos. Iegūtie līdzekļi tiek aizdoti saņēmējvalstīm uz līdzīgiem finansiāliem nosacījumiem.