 |
Nav viena droša veida, kā pilnībā novērst demenci, tomēr arvien vairāk pētījumu liecina, ka dzīvesveidam var būt nozīmīga loma smadzeņu veselības saglabāšanā. Regulāras fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs un kvalitatīvs miegs ir būtiski, taču svarīga ir arī prāta regulāra nodarbināšana, raksta “Harvard Health Publishing”.
Speciālisti skaidro, ka nodarbes, kuru laikā jāapgūst jaunas prasmes, jāplāno un jārisina uzdevumi, var palīdzēt veidot tā dēvēto kognitīvo rezervi. Tā raksturo smadzeņu spēju ilgāk saglabāt labu darbību, neraugoties uz ar novecošanu saistītām pārmaiņām.
Lūk, trīs hobiji, kas vienlaikus sagādā prieku un liek smadzenēm aktīvi darboties.
Mūzikas instrumenta spēlēšana
Nav svarīgi, vai izvēlaties klavieres, ģitāru, ukuleli vai mutes harmonikas – mūzikas instrumenta apguve vienlaikus iesaista vairākas smadzeņu zonas.
Spēlējot cilvēkam jāsaskaņo roku kustības, jāieklausās skaņās, jālasa notis vai akordi un jāplāno nākamās darbības. Šāda daudzpusīga slodze trenē uzmanību, atmiņu, koordināciju un spēju koncentrēties.
Daži pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri ilgstoši nodarbojas ar muzicēšanu, vecākā vecumā mēdz saglabāties labākas kognitīvās spējas. Turklāt sākt mācīties var jebkurā vecumā – nav nepieciešama ne profesionāla muzikālā izglītība, ne iepriekšēja pieredze.
Svešvalodu apguve
Jaunas valodas mācīšanās ir vēl viens veids, kā regulāri izaicināt smadzenes. Tā prasa iegaumēt vārdus, apgūt gramatiku, trenēt dzirdi un pārslēgties starp dažādām valodas sistēmām.
Šāda nodarbe var veicināt smadzeņu plastiskumu jeb spēju pielāgoties, apgūt jaunu informāciju un veidot jaunus neironu savienojumus.
Svešvalodu zināšanas sniedz arī praktiskus ieguvumus – tās atvieglo ceļošanu, ļauj iepazīt citas kultūras un paplašina saziņas iespējas. Tas savukārt var veicināt arī sociālo aktivitāti un emocionālo labsajūtu.
Rokdarbi un radošas nodarbes
Adīšana, tamborēšana, izšūšana, keramika, gleznošana vai kokgriešana prasa koncentrēšanos, pacietību un precīzas kustības.
Šādas nodarbes trenē sīko motoriku, telpisko domāšanu un problēmu risināšanas prasmes. Vienlaikus radošs process var palīdzēt mazināt stresu un sniegt gandarījuma sajūtu.
Atsevišķos pētījumos novērots, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar rokdarbiem vai citām radošām aktivitātēm, retāk novēro izteiktu kognitīvo spēju pasliktināšanos. Tomēr tas vēl nenozīmē, ka šie hobiji paši par sevi spēj novērst demenci.
Svarīgākais – izvēlēties to, kas patīk
Speciālisti uzsver, ka vislielāko ieguvumu parasti sniedz nodarbe, kuru cilvēks patiešām izbauda un ar kuru nodarbojas regulāri. Daudz vērtīgāk ir katru nedēļu mācīties, praktizēt un uzturēt interesi, nevis reizi pa reizei pievērsties kādam prāta uzdevumam.
Nozīme ir arī dažādībai. Jo biežāk smadzenēm jāapgūst jaunas prasmes un jāpielāgojas nepazīstamiem uzdevumiem, jo aktīvāk tās tiek nodarbinātas.
Demenci nav iespējams pilnībā novērst, taču aktīvs dzīvesveids, sociālā iesaiste un regulāra smadzeņu stimulēšana var palīdzēt ilgāk saglabāt atmiņu un domāšanas spējas. Mūzikas instrumenta spēlēšana, svešvalodu apguve un radošas nodarbes ir vienkārši veidi, kā apvienot patīkamo ar smadzenēm noderīgo.