 |
Balti nosēdumi uz krāniem, dušas stikla, tējkannā un pat uz traukiem bieži liecina par cietu ūdeni mājoklī. Tas satur paaugstinātu kalcija un magnija sāļu daudzumu, kas laika gaitā var ietekmēt gan sadzīves tehnikas un santehnikas darbību, gan arī ādas un matu stāvokli. Pilnībā novērst cietā ūdens ietekmi nav iespējams, taču to var ievērojami mazināt. Kā to izdarīt, skaidro “Real Simple”.
Kā noteikt, vai mājās ir ciets ūdens?
Ja rodas aizdomas, ka nosēdumus uz virsmām vai sausuma sajūtu pēc mazgāšanās izraisa tieši ciets ūdens, to iespējams pārbaudīt arī mājas apstākļos, izmantojot pavisam vienkāršas metodes.
Ziepjūdens pārbaude
Caurspīdīgā pudelē ielej krāna ūdeni un pievieno dažus pilienus šķidro ziepju. Pudeli aizskrūvē un kārtīgi sakrati.
Ja veidojas daudz putu un ūdens kļūst nedaudz duļķains, visticamāk, ūdens ir mīksts. Savukārt, ja putas rodas minimāli un ūdens saglabājas dzidrs ar redzamām nogulsnēm, tas liecina par cietu ūdeni, jo minerālvielas kavē ziepju putošanu.
Vārīta ūdens novērojums
Uzkarsē ūdeni tējkannā vai katlā un ļauj tam pilnībā iztvaikot. Ja pēc tam uz trauka sienām paliek balti, krītaini nosēdumi, tie ir kalcija un magnija sāļi — raksturīga cieta ūdens pazīme.
Pazīmes, kas redzamas mājoklī
Par paaugstinātu ūdens cietību var liecināt arī ikdienā novērojamas pazīmes:
- balti plankumi uz krāniem un dušas stikla,
- kaļķakmens nogulsnes tējkannā,
- pelēcīgs pārklājums uz traukiem pēc mazgāšanas,
- sajūta, ka ziepes grūti noskalot,
- sausāka āda un raupjāki mati pēc dušas.
Teststrēmeles precīzākam rezultātam
Lai iegūtu precīzāku priekšstatu, iespējams izmantot ūdens cietības teststrēmeles, kas pieejamas mājsaimniecības preču veikalos un internetā. Tās dažu sekunžu laikā parāda minerālvielu koncentrāciju un palīdz saprast, vai nepieciešami ūdens mīkstināšanas risinājumi.
Regulāra atkaļķošana
Ja mājās ir ciets ūdens, regulāra atkaļķošana kļūst īpaši svarīga. Tējkannu, kafijas automātu un veļasmašīnu ieteicams tīrīt vismaz reizi vienā līdz trīs mēnešos, atkarībā no lietošanas intensitātes.
Vienkāršs risinājums ir etiķis vai citronskābe. Piemēram, tējkannā var ieliet ūdeni ar dažām ēdamkarotēm etiķa, to uzvārīt un pēc tam rūpīgi izskalot — tas palīdz noņemt kaļķakmens nogulsnes bez agresīviem tīrīšanas līdzekļiem.
Ūdens mīkstināšanas sistēmas
Ilgtermiņā efektīvākais risinājums ir ūdens mīkstinātāja uzstādīšana pie galvenās ūdens padeves. Šāda iekārta samazina kalcija un magnija daudzumu visā mājoklī.
Lai gan sākotnējās izmaksas ir lielākas, tas var pagarināt sadzīves tehnikas kalpošanas laiku un samazināt remonta izdevumus. Īpaši aktuāli tas ir privātmājās vai vietās, kur ūdens ir izteikti ciets.
Filtri atsevišķām ierīcēm
Ja pilna mīkstināšanas sistēma nav nepieciešama, iespējams izmantot lokālus filtrus — dušas galvai, krānam vai veļasmašīnai. Tie palīdz mazināt nogulšņu veidošanos un var samazināt ādas sausumu pēc mazgāšanās.
Arī ūdens filtra krūzes dzeramajam ūdenim uzlabo garšu un samazina minerālvielu daudzumu.
Vannasistabas kopšana
Lai novērstu baltu plankumu veidošanos uz stikla un flīzēm, pēc dušas ieteicams noslaucīt virsmas ar gumijas skrāpi vai mikrošķiedras drānu. Tas neļauj ūdenim nožūt un atstāt kaļķakmens pēdas. Regulāra tīrīšana ar viegli skābiem līdzekļiem palīdz novērst biezāku nogulšņu veidošanos.
Veļas mazgāšana
Ciets ūdens samazina mazgāšanas līdzekļu efektivitāti, tāpēc nereti tiek izmantots lielāks pulvera daudzums nekā nepieciešams. Speciāli ūdens mīkstināšanas līdzekļi palīdz saglabāt audumu mīkstumu un krāsu, vienlaikus samazinot kaļķakmens uzkrāšanos veļasmašīnā.
Ciets ūdens nav kaitīgs veselībai, tomēr tas var radīt papildu izmaksas un sadzīves neērtības. Regulāra kopšana un piemēroti risinājumi palīdz pasargāt gan sadzīves tehniku, gan mājokļa virsmas ilgtermiņā.