"Viedtālruņi, klēpja datori un planšetdatori padarījuši gan pusaudžiem, gan maziem bērniem dzīvi vienkāršāku - viņi var drukāt tekstus savās elektroniskajās ierīcēs, viņiem vairs nav ar roku jāpārraksta kādi uzdevumi vai paziņojumi, jo tos ir vienkāršāk nofotografēt," raksta Deutsche Welle interneta mājaslapa.

Taču ērtības nāk soli solī ar problēmām. Vācijas Skolotāju savienība (DL) sadarbībā ar Grafomotorikas institūtu (SI) aptaujājusi 2000 skolotāju, lai noskaidrotu, cik labi skolēni, kurus viņi māca, prot rakstīt ar roku, kā attīstītās tās viņu ķermeņa motorikas funkcijas, kas aktivizējas rakstīšanas laikā - grafomotorās iemaņas. Rezultāti ir satraucoši. 79% skolotāju apgalvo, ka bērnu un pusaudžu prasme rakstīt ar roku samazinās. Aptuveni 51% zēnu un 31% meiteņu saskaras ar to, ka rakstīšana viņiem jau sagādā zināmas problēmas, bet tikai 38% skolēnu spējīgi pierakstus veikt vismaz 30 minūtes pēc kārtas.

Vācijas Skolotāju savienības prezidents Jozefs Krauss (Josef Kraus) norādījis, ka tie skolēni, kuri prot labi un izveicīgi rakstīt, labāk iegaumējot pašu uzrakstīto. "Viņi raksta rūpīgāk, vairāk iedziļinās rakstītā saturā," viņš sacījis. Taču nelaime tā, ka skolēniem vairs nenākas rakstīt tik daudz, kā to darījuši viņu vecāki. Mācību burtnīcās pietiek vien atzīmēt pareizo atbildi, skolotāju rakstīto uz tāfeles var nofotografēt un pat dažādus darbus iesniegt drukātā formātā - parasti šādos gadījumos skolēni aizbildinās, ka viņiem ir slikts rokraksts un viņu rakstīto skolotājam būs grūti izlasīt.

Viņa sacītajam piekrīt Bonnas žurnāliste un divu dēlu māmiņa Durija Hašmi (Duriya Hashmi), piebilstot, ka esot ievērojusi - kad viņas bērni strādā ar darba burtnīcām, tad vairāk imitē domāšanu, nekā patiešām domā. "Kad tiek izmantota pildspalva vai zīmulis, lai rakstītu uz papīra, bērns rada kaut ko jaunu, domā par to. Mūsdienu ierīces visu padara pārāk vienkāršu, tajās jau iestrādāti noteiktas rīcības paraugi," viņa saka.

Tomēr ne visi situāciju uzskata par dramatisku. Anna Katarīna (Anna Katharina) kura strādā kādā Ziemeļreinas - Vestfālenes vidusskolā, atgādina, ka vidusskolas eksāmenos skolēni joprojām raksta ar roku, un pēc viņas domām ar to ir vairāk nekā pietiekami. "Ir jāsaprot, ka pasaule ir mainījusies," saka skolotāja, piebilstot, ka bērni pašlaik zināšanas iegūst citādā veidā, nekā pirms gadiem desmit vai divdesmit, un, piemēram, pareizrakstību apgūst, nevis mācoties teoriju, bet gan lietojot attiecīgās programmas vai aplikācijas. D. Hašmi gan aicina ievērot līdzsvaru. "Jauno tehnoloģiju izmantošana ir svarīga, taču sākumā bērniem tomēr jāiemācās lasīt un rakstīt," viņa ir pārliecināta.