Par jaunajām sankcijām balsoja visas 15 Drošības padomes dalībvalstis, tostarp Krievija un Ķīna.

Vašingtona sākotnēji bija piedāvājusi bargākas sankcijas, tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā pārstrādāja rezolūcijas projektu, atsakoties no prasības noteikt pilnīgu naftas embargo Ziemeļkorejai un iesaldēt tās līdera Kima Čenuna aktīvus.

Sankcijas tomēr paredz aizliegumu importēt Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus, piegādāt tai dabasgāzi, nosaka griestus pārstrādāto naftas produktu piegādēm un ierobežo naftas piegādi pašreizējā apjomā.

Sankciju rezolūcijā arī aizliegts izsniegt jaunas darba vīzas ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī aicināts valstīm ziņot par datumu, kad Ziemeļkorejas viesstrādnieki vairs netiks nodarbināti.

Rezolūcija arī paredz kuģu pārmeklēšanu, ja pastāv aizdomas, ka tie transportē kravu, ko aizliegušas Apvienotās Nācijas. Tomēr vispirms ir jāgūst kuģa karoga valsts piekrišana. Sākotnējais rezolūcijas projekts paredzēja šādu kuģu pārmeklēšanu ar spēku, tomēr turpmāko sarunu gaitā šī prasība tika atmesta.

Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas sankcijas.

Sankciju mērķis ir izolēt Ziemeļkoreju, neatstājot tai citu iespēju, kā sēsties pie sarunu galda.