Ir izskanējis priekšlikums pie piemiņas krusta Slobodkā par godu Latvijas simtgadei iestādīt simts ozolus.

Pilsētnieki godināja arī luterāņu kapos apbedīto karavīru piemiņu. Brāļu kapos atdusas vairāk nekā simts Latvijas armijas karavīri, kuri krita cīņās par savas valsts neatkarību un pilsētas un tās apkaimes atbrīvošanu 1920. gada janvārī. Polijas un Latvijas karavīri cīnījās plecu pie pleca ar vienotu devīzi „Par jūsu un mūsu brīvību!”. Brīvības cīņas aizsākās ar kauju 1919. gada 11. novembrī, kad jaunizveidotā Latvijas armija atvairīja Bermonta-Avalova karaspēku uzbrukumu Rīgai. Par godu šim notikumam bija nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. 1928. gadā par godu Latvijas neatkarības pasludināšanas 10. gadadienai karavīru apbedījuma vietā uzstādīts granīta piemineklis. Mūsdienās 11. novembris tiek atzīmēts kā Tēvijas aizstāvju diena. Piemiņas pasākuma dalībnieki godināja kritušo karavīru piemiņu ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu pie pieminekļa. Par godu varoņiem – atbrīvotājiem atskanēja ieroču zalves.

Svinīgs pasākums norisinājās arī pulkveža Fridriha Brieža skvērā. Savulaik viņš dzīvoja Dvinskā, ar izcilību pabeidza reālskolu, apprecējās un dienēja līdz 1914. gadam. Skvērs atrodas Muzeja ielā, kas pagājušā gadsimta 30.-tajos gados nesa pulkveža Brieža vārdu. Viņš ir apbalvots ar visu šķiru Lāčplēša Kara ordeni. 2015. gada 6. novembrī uz Daugavpils pašvaldības policijas ēkas atklāta piemiņas plāksne par godu Pirmā pasaules kara varonim. Par jaunu Zemessardzes tradīciju varētu kļūt svinīgā zvēresta nodošanas ceremonija. Šajā dienā zvērestu nodeva 14 jauniesauktie zemessargi. No skvēra pasākuma dalībnieki devās pa Rīgas ielu uz Sv. Pētera baznīcu, kur notika Lāčplēša dienai veltīts dievkalpojums. Vakarā norisinājās tradicionālais lāpu gājiens, jāpiebilst, ka ar katru gadu šī tradīcija kļūst arvien populārāka.

Lāpu gājienā piedalījās pašvaldības, Zemessardzes, Robežsardzes, uzņēmumu kolektīvu, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, jaunsargi, studenti un skolēni. No Daugavpils Universitātes jaunā korpusa kolonna virzījās pa pilsētas centrālajām ielām līdz Vienības laukumam. Šeit gājiena dalībnieki no lāpām izveidoja Latvijas kontūru, un ikviens, kurš vēlējās, varēja pievienot savu svecīti kā piemiņas un piederības zīmi Latvijas tautai. Uzrunājot klātesošos, Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka karavīri, kas atdeva dzīvību par savas valsts brīvību, mira ar ticību tam, ka brīva tauta spēs izveidot lielisku valsti, un mums ir jādzīvo tā, lai pierādītu, ka viņi nekļūdījās. Pasākumi noslēdzās ar grupas „Dvinskas muzikanti” koncertu. No 16. līdz 18. novembrim pilsētā norisināsies pasākumi par godu Latvijas Neatkarības proklamēšanas 98. gadadienai. Pilna pasākumu programma ir pieejama pilsētas domes mājaslapā.