Saskaņā ar komisijas konceptuāli apstiprinātajiem grozījumiem KNAB likumā no tā svītrota prasība, kas noteica, ka pretendentam uz biroja vadītāja amatu jābūt vismaz trīs gadu ilgai pieredzei vadošā amatā publiskajā pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Tiek uzskatīts, ka šī norma ir viens no galvenajiem šķēršļiem, lai konkursam pieteiktos tādi kandidāti, kas patiešām atbilst amatam. Tiesa, pat bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, kurš biroju vadīja piecus gadus un tādēļ atbilda šai normai, pirmajā konkursā izbrāķēts.
KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča komisijas locekļiem gan atgādināja, ka biroja priekšniekam ir mazākā alga starp tiesībsargājošo iestāžu vadītājiem, taču komisijā strādājošie deputāti šo tēmu nevēlējās attīstīt. Jāatgādina, ka pēc neveiksmes Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja meklējumos valdība steidza palielināt VID vadītāja atalgojumu, tādējādi konkursam pievilinot augstākas raudzes speciālistus.
Skaidrojot likuma izmaiņas, kas Saeimā jāapstiprina steidzamības kārtā, Valsts kanceleja norādīja, ka valsts pārvaldes vadītāju atlases pieredze 2016. gadā, kad izmantota kompetenču vērtēšanas metode, liecina, ka laiks vadošā amatā ne vienmēr tieši saistīts ar pilnvērtīgākām kandidāta vadības prasmēm.
Tam piekrita arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Kārlis Seržants, kurš uzsvēra, ka dažs labs speciālists pat viena gada laikā spēj sasniegt tādus rezultātus, kādus citam vadītājam neizdodas sasniegt visas karjeras laikā.
Valdība iepriekš atbalstījusi arī grozījumus KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā. Tie nepieciešami, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei.
Daloties koalīcijas un opozīcijas deputātu balsīm, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā šie grozījumi netika atbalstīti, tomēr atbildīgā par šo grozījumu virzīšanu ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kas tos vēl nav skatījusi.
Grozījumi KNAB amatpersonu izdienas pensiju likumā paredz noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz KNAB priekšnieka izdienas pensijas aprēķināšanu un piešķiršanu, lai to samērotu ar citiem salīdzināmiem amatiem, piemēram, ģenerālprokuroru, attiecībā uz kuru Prokuratūras likumā noteikts atsevišķs regulējums.
Grozījumi paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir KNAB priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā.