Kā aģentūru LETA informēja PVD pārstāve Ilze Meistere, dienests ir redzējis Krievijas dienesta paziņojumus medijos - lai gan tie ir optimistiski attiecībā uz iespējamu eksporta atsākšanu, taču oficiāla informācija nav saņemta un bez tās nekādas tālākas darbības nav iespējamas.

«PVD Krievijas dienestam ir sniedzis visu pieprasīto informāciju - gan uzņēmumu sarakstu, kuriem ir tiesības eksportēt produkciju uz Muitas ūniju, gan informāciju par korektīvajām darbībām, kas veiktas pēc 2015.gada Krievijas inspekcijām,» sacīja Meistere.

Viņa arī atzina, ka PVD joprojām saņēmis informāciju no «Rosseļhoznadzor» par 2016.gada jūnijā veikto pārbaužu rezultātiem. Pērn novembrī PVD sniedza Krievijas ekspertiem pieprasīto papildus informāciju.

Kā ziņots, šonedēļ «Rosseļhoznadzor» priekšsēdētāja palīgs Aleksejs Aleksejenko Maskavā pavēstīja, ka Krievija šogad varētu daļēji atcelt Baltijas valstu šprotu importam noteiktos ierobežojumus. Atbildot uz tīmekļa medija RNS jautājumu, vai ierobežojumi tiks atcelti 2017.gadā, Aleksejenko atbildēja: «Protams. Mēs gaidām konkrētību - uzņēmumu sarakstu un, pats galvenais, garantijas, ka problēmas, kuru dēļ ierobežojumi tikai ieviesti, ir novērstas».

Iepriekš jau vēstīts, ka «Rosseļhoznadzor» nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 2016.gada 1.jūlijā. Tās laikā viena Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta inspektoru grupa pārbaudīja uzņēmumus «Karavela», «Baņķis», «Unda», «Sabiedrība IMS» un «Gamma-A», lai pārliecinātos par to atbilstību Eiroāzijas ekonomiskās savienības valstu, tostarp Krievijas, prasībām. Savukārt otra Krievijas dienesta inspektoru grupa pārbaudīja dzīvnieku barības apritē iesaistītos uzņēmumus - «Riagro» un «Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīcu», par kuru darbību vēlāk tika sniegts pozitīvs slēdziens.

Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.