Par gada kukaini izraudzīts Eiropas dievlūdzējs 0

Sestdiena, 07 jan 2017, 15:08 Versija drukāšanai

Par gada kukaini izraudzīts Eiropas dievlūdzējs
Par Gada kukaini 2017 izvēlēts neparasts kukainis - Eiropas dievlūdzējs (Mantis religiosa). Latvijas Entomoloģijas biedrība šogad vēlas vērst sabiedrības uzmanību tieši uz šo sugu, jo tās izplatība Latvijā ir neskaidra. Eiropas dievlūdzējs Latvijā pirmo reizi konstatēts 2008. gadā, un līdz šim tas novērots ļoti reti, galvenokārt Daugavas upes baseinā. Eiropas dievlūdzējs ir sastopams Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, un sugas ienākšana Latvijā, visticamāk, skaidrojama ar klimata pasiltināšanos, vēsta dabasdati.lv mājaslapa.


Eiropas dievlūdzējs ir salīdzinoši liels, gaiši zaļš, iegarenas formas kukainis, kas pieaugušā stadijā var sasniegt līdz 7 cm garumu.

 

Par dievlūdzējiem šos kukaiņus sauc tādēļ, ka priekšējais kāju pāris novietots ķermeņa priekšdaļā, un salikts, it kā lūgšanas pozā.

 

Šīs priekšējās kājas ir izteikti spēcīgākas par pārējiem diviem kāju pāriem, jo tās dievlūdzējs izmanto medījuma satveršanai. Eiropas dievlūdzēju no citām dievlūdzēju sugām var viegli atšķirt pēc samērā lielā, melnā plankuma priekšējo kāju iekšpusē (it kā padusē). Pieaugušiem indivīdiem vēderu sedz spārni.

Nepieaugušiem dievlūdzējiem nav attīstītu spārnu, un tie var būt ne tikai zaļi, bet reizēm arī brūngani.

 

Eiropas dievlūdzēji, tāpat kā citas dievlūdzēju sugas, attīstās ar nepilnīgu pārvēršanos. Tas nozīmē, ka to dzīves ciklā nav kūniņas stadijas, kā tas ir, piemēram, vabolēm vai tauriņiem. Mātīte olas dēj rudenī, tomēr Latvijas apstākļos olu dēšanas laiks vēl jāprecizē. Uz tieva zariņa mātīte izdēj daudzas olas vienuviet, ietvertas baltā, putainā olbaltumvielu masā. Masa vēlāk sacietē, veidojot brūnganu, izturīgu olu maisu. Olas šādā olu maisā pārziemo un pavasarī no tā izšķiļās aptuveni 50 jaunuļi, kas pēc izskata līdzīgi pieaugušam dievlūdzējam. Tad tie piedzīvo vairākas ķermeņa segas - kutikulas maiņas, līdz beidzot pēc pēdējās kutikulas maiņas tie iegūst spārnus.

 

Visi līdz šim Latvijā zināmie pieaugušu dievlūdzēju novērojumi ir augustā un septembrī, bet vienīgais nepieaugušā indivīda novērojums - augustā. Latvijas apstākļos Eiropas dievlūdzēja savairošanos varētu limitēt klimatiskie apstākļi. Tomēr ir iespējams, ka klimatam pasiltinoties, arī dievlūdzēju sastopamība palielināsies.

 

Eiropas dievlūdzējs ir plēsīgs, tomēr savu upuru ziņā nav izvēlīgs. Tas var baroties ar dažādām mušām, bitēm, naktstauriņiem, vabolēm un pat sev izmērā līdzīgajiem sienāžiem. Novērots, ka dievlūdzēji retu reizi var baroties pat ar maziem rāpuļiem, putnēniem vai pat peļveidīgajiem grauzējiem. Jaunuļu starpā, kā arī pēc vairošanās, visai bieži ir iespējama kanibāliska barošanās. Plēsīgā dzīvesveida dēļ, dievlūdzējus pasaulē izmanto arī augu aizsardzībā - augu kaitēkļu skaita samazināšanai. Tāpēc palaimējies ir tiem, kas dievlūdzēju atrod savā dārzā.

 

Paši dievlūdzēji kļūst par upuriem vardēm, čūskām, sikspārņiem un putniem. Kad dievlūdzējs sajūt briesmas, tas ieņem aizsardzības pozīciju - izpleš spārnus, paceļ ķermeņa priekšdaļu un atver muti, tādējādi izskatoties lielākam. Nepieciešamības gadījumā, dievlūdzējs uzbrūk ar priekškājām un mēģina kost.

 

Dievlūdzēji lido ļoti reti. Pārsvarā tie ir tēviņi, kas naktī pārlido, meklējot mātītes. Pieaugušas mātītes vairošanās sezonā izdala feromonus, kas tēviņus pievilina. Novērots, ka naktī lidojot, dievlūdzējus piesaista nakts apgaismojums. Tāpēc siltos, vēlos augusta un septembra vakaros ir iespējams dievlūdzēju sastapt pie loga, āra lampas vai cita mākslīgā gaismas avota.

 

Eiropas dievlūdzējs ir sastopams galvenokārt zālāju biotopos, tomēr olu dēšanai nepieciešami zari, tātad - krūmāji vai mežmalas. Tomēr vairāki novērojumi Daugavpils apkārtnē, kā arī ziņojums no Rīgas ir no publiskām vietām - māju iekšpagalmiem, ēkām, parkiem, dārziem.

 

Dievlūdzēja sastopamība pēdējo gadu laikā ir mainījusies arī Eiropā. Piemēram, Baltkrievijā pirmo reizi Eiropas dievlūdzējs konstatēts 2008. gadā, bet tagad tas jau atrodams visā valsts teritorijā. Arī Latvijā suga pirmo reizi konstatēta 2008. gadā. Kopš tā laika suga vairākkārt konstatēta Daugavas upes baseinā.Pašlaik, ziņojumi no Madonas un Rīgas ir tālākās zināmās atradnes Eiropā.

0
Autors:nra.lv
Foto:flickr.com

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

Šodien, 14:25 Tieslietu ministrija un nozare atzīmē simto pastāvēšanas gadadienu
Šodien, 11:05 Uzvedumu "Saules mūžs" noskatījušies vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju
Šodien, 10:00 Smiltenes novadā, degot šķūņiem, cietis viens cilvēks
Šodien, 09:00 Šonedēļ bieži gaidāms neliels sals
Šodien, 08:00 Šodien ir oficiāla brīvdiena, jo 18.novembris iekrita svētdienā
Vakar, 12:41 Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalīsies Igaunijas, Islandes, Lietuvas un Somijas prezidenti
Vakar, 10:40 Diena būs vējaina, daudzviet uzpilinās lietus
Vakar, 10:37 Aprit 100 gadi kopš Latvijas valsts proklamēšanas
17. novembrī, 14:27 Pasniegs Valsts augstākos apbalvojumus
17. novembrī, 12:34 Trešo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē varētu nākties strādāt ar pagaidu budžetu
17. novembrī, 11:25 Šonedēļ Baltijas biržās reģistrēts kritums
17. novembrī, 08:24 Svētku brīvdienās medicīnisku palīdzību aicina meklēt pie dežūrārstiem un pa tālruni
17. novembrī, 08:21 Sestdien vietām līņās un neizklīdīs dūmaka
16. novembrī, 20:30 Saules skolā norisinājās spāru svētki (VIDEO)
16. novembrī, 19:29 Tika prezentēts Šmakovkas muzeja video (VIDEO)

 

Padomi no «DauTKom»

Padomi no DauTKom

Reklāma

 

Dautkom ziņas

Dautkom ziņas











Fest

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti