«Tour de ski», kas tika veidots pēc leģendārās daudzdienu riteņbraukšanas tūres «Tour de France» parauga un principiem, distanču slēpošanas apritē ienāca 2006./2007. gadu mijā kā pasaules kausa posmu sastāvdaļa un ar katru gadu kļūst arvien populārāks un nozīmīgāks. Sākotnēji pusotras nedēļas laikā decembra beigās un janvāra sākumā «Tour de ski» ietvaros notika astoņi posmi, bet šoreiz tāpat kā pārsvarā pēdējos gadus tūrē ir iekļauti septiņi posmi.

Šogad ir pienākusi tā reize, kad arī Latvija būs pārstāvēta, jo spēkus šajā grūtajā tūrē ir nolēmis pārbaudīt Indulis Bikše, kuram līdz šim lielākās sacensībās ir bijušas pasaules čempionāts 2015.gadā Falunā, pasaules čempionāti junioriem un U23 grupai 2016., 2015., 2014. un 2013. gadā, kā arī septiņi starti pasaules kausa posmos.

Pēc dažu gadu pārtraukuma «Tour de ski» sāksies vecajā gadā, kā tas bija pašos pirmsākumos. Pirmajā sacensību dienā 31.decembrī ir paredzēts sprints brīvajā stilā, tad daudzposmu slēpošanas seriāls turpināsies jaunā gada pirmajā dienā ar 10 km masu startu klasikā otrajā posmā. Tad sekos viena brīvdiena 2.janvārī, bet trešajā datumā tūre turpināsies ar 20 km skiatlonu, kam nākamajā dienā sekos 15 km iedzīšana brīvajā stilā. Tad otrā brīvdiena, bet pēc tam tūres noslēgumā trīs sacensību dienas pēc kārtas – 10 km brīvajā stilā ar intervāla startu, 15 km klasikā ar masu startu un pēdējais 9 km posms, kurā pēdējie 3 km jāveic pret kalnu pa kalnu slēpošanas trasi.

Skaidrs, ka mērķis I.Bikšem nav cīnīties par piecdesmitnieku vai ko tamlīdzīgu, bet gan mēģināt noturēties šajā seriālā pēc iespējas ilgāk, nezaudējot labākajiem virs noteiktā laika limita (15% intervāla starta distancēs, 20% sprintā) un neļaujot sevi apdzīt pa apli kopējā jeb masu starta distancē. Dalībnieku sastāvs, kā jau pasaules kausa posmos pienākas, ir ļoti spēcīgs.

Raizes rada pēc pirmās atpūtas dienas 3.posmā paredzētais skiatlons. Pasaules kausa posmos 30 km skiatlonā aplis parasti ir 3,75 km, bet līdzšinējās trīs reizes, kad tūrē ir bijis iekļauts 20 km skiatlons, slēpotāji veica distanci tikai pa 2,5 km apli. Veiksmīga starta gadījumā skiatlonā nākamajā dienā gaida ne mazāk viegls uzdevums – 15 km iedzīšana brīvajā stilā, kur slēpotāji distancēs dosies pēc pirmajos trijos posmos uzrādītajiem rezultātiem un izveidojušajām atstarpēm. Ja arī izdotos tikt līdz pēdējam posmam, kā pastāstīja treneris Zintis Bikše, Indulis ir gatavs pašam grūtākajam – braukt pret kalnu slēpošanas kalnu. Mūsu slēpotājam ir iemaņas, turklāt priekšrocība ir vieglākajiem slēpotājiem, pie kuriem ir pieskaitāms madonietis.

Kaut arī pirmās septiņas sezonas viņiem augstākā vieta bija otrā, un pirmā uzvara tika izcīnīta vien 2014.gadā, norvēģi būs galvenie favorīti uz uzvaru gan sieviešu, gan vīriešu konkurencē. Sievietēm galvenās favorītes būs abas Skandināvijas kausa posmos Latvijā startējušās Heidi Venga un Ingvilda Estberga, kurām kaut ko mēģinās likt pretī kāda no somietēm un zviedriete Stīna Nilsone. Kaut arī Marita Bjergena ir parādījusi labus rezultātus sezonas sākumā, viņai būs ļoti sarežģīti atkārtot 2015.gada panākumu. Vīriešiem lielākās izredzes ir Martinam Jonsrudam Sunbī. 2014. un 2016. gada uzvarētājam un 2015. gadā pārliecīgas astmas medikamentu lietošanas dēļ titulu zaudējušajam Sunbī sīvākais konkurents varētu būt tautietis Fins Hāgens Krogs, kuram varētu pievienoties zviedri Markus Helners un Kalle Halfvarsons, kā arī krievs Sergejs Ustjugovs.