«Kredītprocentu likmes arī nākamgad būs ļoti zemā līmenī, un tas veido labvēlīgu vidi kreditēšanai,» teica Tetere, piebilstot, ka, pēc bankas datiem, uzņēmēji nākamgad plāno aktīvāk ieguldīt līdzekļus attīstībā, kā arī 2017.gadā Latvijas ekonomikas izaugsmes temps paātrināsies, iespējams pat pārsniedzot 3%.

Tāpat Tetere norādīja, ka 2016.gads ir pirmais pēc krīzes, kad banku sektorā kopējais kredītportfelis atkal atsācis pieaugt. «Pagaidām šis pieaugums ir ļoti trausls 1-2% robežās, jo gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji turpina paaugstinātā tempā atmaksāt savas saistības. Taču nākamajā gadā vide būs labvēlīga, lai kredītportfeļa pieauguma tendence nostiprinātos,» viņa sacīja.

Jautāta, kas sagaidāms nākamajā gadā Latvijas banku sektorā kopumā, Tetere minēja, ka banku sektorā notiekošais ir cieši saistīts ar notikumiem ekonomikā.

«Viss liecina, ka nākamgad turpināsies pakāpeniska izaugsme - it īpaši gada otrajā pusē, kad uzņēmējiem kļūs pieejami Eiropas Savienības (ES) fondi un aktivizēsies arī ar ES finansējumu saistītie lielie infrastruktūras projekti. Arī nākamgad, tāpat kā šogad, atalgojuma pieauguma temps apsteigs inflāciju, tādēļ iedzīvotāju pirktspēja turpinās uzlaboties. Domāju, ka nākamgad redzēsim augstākus hipotekārās kreditēšanas tempus gan tādēļ, ka iedzīvotājiem būs vairāk iespēju, gan tādēļ, ka kredītprocentu likmes aizvien būs ļoti zemas,» teica Tetere.

Viņa arī prognozēja, ka banku sektora kopējā peļņa nākamajā gadā samazināsies. «Visdrīzāk, banku peļņa nākamgad būs mazāka. Šā gada peļņas rādītāji nav objektīvs atskaites punkts, jo tos būtiski uzlabojis vienreizējs darījums – bankām piederošo «VISA Europe» akciju pārdošana. Bankas, kas klientiem izsniedz «Visa» maksājumu kartes, līdz šim bija kompānijas akcionāri, taču šogad uzņēmums ir mainījis stratēģiju un atpircis no bankām savas akcijas,» piebilda «SEB bankas» vadītāja.

Tāpat viņa atzīmēja, lai arī «Nordea» un DNB ir paziņojušas par apvienošanos, konkurence starp bankām Latvijas tirgū aizvien saglabāsies ļoti asa, tādēļ bankām ir ierobežotas iespējas manevrēt ar pakalpojumu cenām. Banku spēju pelnīt ierobežo arī digitalizācijas tendences, kā arī augošais piedāvājums no «fintech» uzņēmumiem, kas jau šobrīd spēj piedāvāt ļoti konkurētspējīgus risinājumus.

Tetere arī minēja, ka nerezidentus apkalpojošajām bankām būs jāmeklē kā pielāgoties stingrajām uzraugu prasībām. «Šim biznesam ir jākļūst caurskatāmam, atbildīgam un drošam, taču pieļauju, ka ne visām bankām izdosies pielāgoties jaunajiem apstākļiem,» atzina Tetere.

Viņa norādīja, ka arī «SEB banka» nākamajā gadā plāno dažādas pārmaiņas. «Nākamā gada februārī pāriesim uz jaunu informācijas tehnoloģiju (IT) un klientu apkalpošanas platformu. To sajutīs un ieraudzīs visi mūsu klienti. Iesākumā tas var nest zināmas neērtības, piemēram, uzsākot lietot jauno internetbanku, taču esmu pārliecināta, ka klienti atzinīgi novērtēs jaunās iespējas, ko varēsim piedāvāt. Arī mēs vēl esam ceļā uz izcilību, tādēļ ceram uz klientu izpratni un atbalstu,» sacīja Tetere.

Pēc aktīvu apmēra «SEB banka» ir ceturtā lielākā banka Latvijā.