Viņš norādīja, ka sanāksmes laikā tika apspriesti jautājumi gan par iekšējās, gan par ārējās drošības stiprināšanu Baltijas reģionā, kā arī runāts par transporta un enerģētikas nozaru aktuālākajiem jautājumiem.

Tāpat Kučinsksi pauda gandarījumu par to, ko Latvija panākusi šogad darbojoties kā prezidējošā valsts Baltijas Ministru padomē - NATO Varšavas samita lēmumu ieviešanu, tostarp panākot nozīmīgas vienošanās par "RailBaltica" projektu, un ieguldīto darbu integrēta un funkcionējoša elektrības un gāzes tirgus izveidē.

Lietuvas premjerministrs Aļģirts Butkevičs uzsvēra, ka starp Baltijas valstīm parakstītā deklarācija reģionālā gāzes tirgus attīstību ir ļoti svarīga, visām trim Baltijas valstīm jāvelta liela uzmanība reģiona gāzes tirgus veidošanai un efektīvākai esošās infrastruktūras izmantošanai. "Svarīgi, lai laikā īstenotu [parakstīto] līgumu.

Turklāt jāinvestē nevis jaunu terminālu būvniecībā, bet jānodrošina labāku piekļuvi esošajai infrastruktūrai, papildus pievēršot uzmanību gāzes eksporta attīstībai," sacīja Butkevičs.

Tāpat Lietuvas premjers pauda atzinību par Latvijas prezidentūru, uzsverot, ka Baltijas valstīm ir svarīgi kopīgi strādāt pie reģiona drošības arhitektūras attīstības, kā arī kopīgu risinājumu rašanas gaisa aizsardzības un militāro iepirkumu jomās. Tāpat viņš norādīja, ka Baltijas valstīm ir jāattīsta arī potenciāls kiberdrošības un stratēģiskās komunikācijas jomās.

Savukārt Kučinskim Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass apstiprināja, ka nākamgad, kad Igaunija būs Baltijas Ministru padomes prezidējošā valsts, tā plāno turpināt iesāktos darbus. Ratass norādīja, ka par prioritātēm nākamajā gadā Igaunija izvirzījusi drošības nostiprināšanu Baltijas reģionā, vienota energotīkla izveidi un transporta savienojumu attīstīšanu, īpašu uzmanību pievēršot "Rail Baltica" projektam.

Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās, kas notiek vismaz vienreiz gadā. Latvija šogad ir prezidējošā valsts.