Galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Nacionālās drošības likumā aizliedz Latvijas pilsonim dienēt ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

"Tas neattieksies uz dienestu Eiropas Savienības, NATO, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, kā arī Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestos," pavēstīja Saeimas Preses dienestā.

Kā izņēmums būs arī gadījums, ja Latvijas pilsonis, kuram ir dubultā pilsonība, veic obligāto dienestu citas savas pilsonības (pavalstniecības) valstī.

Savukārt nepilsonim aizliegts dienēt ārvalstīs, nosaka likuma grozījumi.

Saeimā skaidro, ka izmaiņas izstrādātas, lai ierobežotu pilsoņu un nepilsoņu militārās un kaujas pieredzes gūšanu ārvalstīs. "Tas var kaitēt Latvijas iekšējās drošības situācijai, aizsardzības spējām, starptautiskajai reputācijai, kā arī radīt pretizlūkošanas riskus, norādījuši likumprojekta autori. Pastāv augsts risks, ka personas, kuras pretlikumīgi devušās dienēt ārvalstīs, var tikt izmantotas zināšanu un informācijas ieguvei par Latvijas un mūsu valsts sabiedroto aizsardzības spējām un militāro potenciālu," norāda parlamentā.

Izmaiņas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī, bet personām, kuras uzsākušas dienēt ārvalstī līdz šim datumam, ierobežojums piemērojams ar 2018. gada 1. janvāri.

Saeima 1. decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumu Krimināllikumā, kas paredz par aizlieguma neievērošanu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.