"Manuprāt, mājokļu galvojumu programma ir jātraktē kā pārejas posms, kamēr sabiedrība, mūsu iedzīvotājs spēj būt tik pietiekams, lai pats varētu finansēt mājokļa iegādi. Cik ilgs Latvijā būs šis pārejas periods, kad iedzīvotāju ienākumi ļaus pašiem finansēt mājokļa iegādi, ir ļoti grūti pateikt. Ja iedzīvotāju vidējā alga būtu kaut mazliet lielāka nekā vidējā kvadrātmetra cena, tad mēs varētu runāt par mājokļa galvojuma programmas likvidēšanu," teica Tetere.

Viņa arī piebilda, ka šobrīd ekonomiska dzīvokļa vidējā kvadrātmetra cena jaunos projektos ir 1400 eiro, bet labākā vietā – 1500 eiro un kamēr nebūs izlīdzinājuma ar vidējās algas līmeni, droši vien nevarēs runāt par to, ka iedzīvotāji jūtas komfortabli aizņemties bez šīs programmas.

Tāpat bankas valdes priekšsēdētāja norādīja, ka mājokļu atbalsta programma, kas šobrīd paredzēta ģimenēm ar bērniem, būtu paplašināma. "Mēs vienmēr esam teikuši, ka to varētu paplašināt, piedāvājot iespējas jaunajiem speciālistiem, kuru mums trūkst, varbūt reģionos, varbūt tiem, kas mācījušies ārzemēs un atgriezušies strādāt Latvijā. Iespēju ir ļoti daudz," minēja Tetere.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka cilvēki kļūst drošāki, pārliecinātāki par savu izaugsmi, savām darba iespējām, līdz ar to, pieaug vēlme un iespējas uzlabot savas dzīves apstākļus. "Pieprasījums pieaug, un, ja ir pieprasījums, ir arī piedāvājums. Redzam, ka arī piedāvājums mājokļiem pamazām aug. Uzņēmēji gatavojas tam, ka viņi cels jaunas dzīvojamās mājas," sacīja Tetere.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada jūnijā vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 623 eiro.

Pēc aktīvu apmēra "SEB banka" 2016.gada jūnija beigās bija ceturtā lielākā banka Latvijā.