Šāda vienošanās esot panākta starp koalīcijas partneriem, tāpēc šo likumprojektu nelūgs izslēgt no budžeta paketes.

Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma aicināt neskatīt šo likumprojektu kopā ar citiem ar nākamā gada budžeta projektu saistītiem likumprojektiem, tomēr šonedēļ savu lēmumu mainīja. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka (ZZS) aģentūrai BNS apliecināja, ka deputāti mainīja savu lēmumu, jo šajā jautājumā panākts "kompromiss", proti, likuma izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā.

Arī Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V) aģentūrai BNS sacīja, ka koalīcija vienojusies par to, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gadā. Šādu priekšlikumu likumprojektam uz otro lasījumu iesniegšot EM.

Kā ziņots, Saeima pirmdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja minētos grozījumus.

Likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada budžetu, un šī ir viena no iecerēm, par kuru politiķiem bija atšķirīgi viedokļi. Iepriekš arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputātu vidū raisījās plašas diskusijas un tika pausti arī kritiski viedokļi par šo priekšlikumu, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija bija plānojusi aicināt šo likumprojektu izslēgt no budžeta paketes.

Tikmēr EM norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.

Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēra noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.