Latvijā zem nabadzības riska dzīvo 606 000 iedzīvotāju, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu Top 10".

Saskaņā ar jaunākajiem aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro.

"Runa ir par tiem cilvēkiem, kas ir godprātīgi strādājuši, maksājuši nodokļus, atbildīgi izturējušies pret savu veselību, ir izglītoti," pauda Jansons.

Nabadzības un sociālās atstumtības riskam lielākoties pakļauti pensionāri. 70% jāiztiek ar mazāk nekā 300 eiro mēnesī. Tāpat riska grupā ir invalīdi, vientuļās sievietes, vientuļie vecāki ar bērniem, ilgstošie bezdarbnieki.

Centrālās statistikas pārvaldes ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs Viktors Veretjanovs norāda: "Nabadzības risks ļoti korelē ar izglītības līmeni - jo augstāka ir izglītība, jo zemāks nabadzības risks. Iedzīvotājiem ar pamatskolas vai zemāku izglītību nabadzības risks ir aptuveni 34%, bet cilvēkiem ar augstāko izglītību ir nepilni 7%. Tā starpība ir ļoti ievērojama," skaidro Veretjanovs.

Latvijas Pretnabadzības tīkls, kas apvieno 40 nevalstiskās organizācijas, vērtē - ja valstī 31% ir nabadzīgu cilvēku, tad politiķu daudzinātais Latvijas veiksmes stāsts esot klaji, ciniski meli.

Latvijas Pretnabadzības tīkls valdes priekšsēdētaja Laila Balga stāsta: "Gribas kliegt par to, ka Latvija ir pārāk dziļā nabadzībā, salīdzinājumā ar to, kā dzīvo cilvēki Eiropā, Ziemeļvalstīs vai pat citā pasaules daļā. Un jautājums ir par to - kāpēc valsts nevēlas dot cilvēkiem maciņā naudu?"

Turklāt hronisks naudas trūkums negatīvi ietekmējot sabiedrības vispārējo psiholoģisko stāvokli. "Šajā brīdī parādās situācija, ka Latvija ir pirmajā vietā pašnāvību ziņā Eiropas Savienībā, un mēs par to arī maz runājam," norāda Laila Balga.

Nabadzības riska indeksa noteikšanā tiek ņemti vērā arī materiālās nenodrošinātības rādītāji.

Trūkumu raksturo nespēja segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu, uzturēt mājokli siltu, segt neparedzētus izdevumus, katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu, lietot savām vajadzībām vieglo auto, iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, iegādāties televizoru un nespēja nopirkt un lietot telefonu.

Ja uz vismaz diviem jautājumiem ir noraidoša atbilde, tiek uzskatīts, - persona vai mājsaimniecība ir pakļauta ekonomiskai spriedzei. Ja ir trīs faktori, tā ir materālā nenodrošinātība, bet ja ir četri rādītāji, to jau uzskata par dziļu materālo nenodrošinātību.