Kā ziņots, saskaņā ar regulas priekšlikumu Latvijai nākamgad salīdzinājumā ar 2016.gadu būtu nozvejas apjoma izmaiņas - mencām jūras rietumu krājumam 88% samazinājums, mencām jūras austrumu krājumam 39% samazinājums, reņģēm jūrā 8% palielinājums, reņģēm Rīgas jūras līcī 21% samazinājums, brētliņām jūrā 40% palielinājums, lašiem jūrā 11% palielinājums.

Dūklavs sanāksmē norādīs, ka Latvija kategoriski nepiekrīt Eiropas Komisijas (EK) piedāvātajam Rīgas jūras līča reņģu un austrumu krājumu mencu nozvejas samazinājumam, tādēļ turpinās diskusijas ar pārējām dalībvalstīm un aizstāvēs Latvijas zivsaimniecības intereses.

Latvija uzskata, ka maksimālais Rīgas jūras līča reņģu nozvejas samazinājums, kurš būtu pieļaujams un kurš arī atbilst zinātnieku vērtējumam, būtu ne vairāk kā 11%, jo ilgstošā periodā līča reņģu krājums tiek vērtēts kā stabils un nav saprotama nepieciešamība veikt tik lielu samazinājumu. Latvijas interesēs ir panākt iespējami mazāku samazinājumu salīdzinājumā ar EK priekšlikumu, tāpēc Latvija ir iesniegusi EK zinātniski pamatotus argumentus par labiem reņģes nārsta apstākļiem 2015.gadā un krājuma pieaugumu minētajos ūdeņos.

Šī ir pirmā reize, kad, nosakot zvejas iespējas, ES tiek ņemts vērā nesen apstiprinātais Baltijas jūras daudzgadu plāns, līdz ar to reģionālā argumentācija ļauj piedāvāt pārdomātus risinājumus atbildīgai zivju krājumu pārvaldībai.

Šā gada septembra sākumā Baltijas jūras zvejā bija iesaistīti 670 kuģi un zvejas laivas, no tām 611 zvejo piekrastē.