Kohēzijas politika kopumā ļāvusi no jauna izveidoto darbvietu skaitam sasniegt vienu miljonu, kas ir trešā daļa no kopējā ES no jauna izveidoto darbvietu skaita šajā laikposmā, un iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, ko radījis katrs ieguldītais kohēzijas politikas līdzekļu eiro, ir 2,74 eiro, kas nozīmē, ka līdz 2023.gadam IKP pieaugs par aptuveni vienu triljonu eiro.

Tāpat, kā norādījusi EK, šī politika ļāvusi radīt 100 000 darbvietu Vācijā, pabalstīt 21 000 jaunuzņēmumu Zviedrijā, nodrošināt palīdzību aptuveni 3900 pētniecības projektiem Ungārijā, kā arī uzlabot vairāk nekā 630 km galvenokārt TEN-T ietilpstošu autoceļu Latvijā.

Kā liecina EK faktu lapa par Latviju, minētā politika ļāvusi radīt aptuveni 3300 jaunas darbvietas, atbalstīt 1184 jaunuzņēmumus, kā arī īstenot 163 projektus uzņēmumu finanšu investīcijām.

Tāpat EK faktu lapā norādīts, ka ar šo finansējumu vairāk nekā 146 000 Latvijas iedzīvotāji piekļuvuši ātrgaitas internetam, kā arī ievērojami kāpinātas atjaunojamās enerģijas jaudas.

Attiecībā uz vidi finansējums ļāvis vairāk nekā 670 000 cilvēkiem izmantot uzlabotu ūdenspadevi, savukārt vairāk nekā 90 000 cilvēkiem uzlabota piekļuve labākai atkritumu apsaimniekošanai.

Tāpat ar ES finansējumu atbalstīti 153 zinātniskie pētījumi Latvijā.