Gandrīz puse (45%) Latvijas iedzīvotāju atbalsta bēgļu uzņemšanu, vislielākais atbalsts ir no iedzīvotājiem vecumā pēc sešpadsmit, bet viszemākais – vecuma grupās 15-29 un 40-49. Lai arī liela sabiedrības daļa pauž atbalstu bēgļiem, tomēr vairums (55%) ir drīzāk pret bēgļu uzņemšanu un uzskata, ka viņu dzīves kvalitāte ciestu, ja kaimiņos dzīvotu bēgļu ģimene (66%).

Pilnībā bēgļu uzņemšanu neatbalsta ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet divas trešdaļas ieņem mērenu pozīciju. Latviski runājošo vidū atbalsts bēgļiem ir uz pusi lielāks nekā krievvalodīgi vidū. Savukārt pēc ienākumu līmeņa vidusslānis (alga 500 – 800 eiro mēnesī) ir pozitīvi noskaņots, bet iedzīvotāji, kuri saņem minimālo algu vai lielāku nekā vidējo, ir negatīvāk noskaņoti.

Rīgā un Latgalē pret bēgļiem izturas visskeptiskāk, bet visatvērtākie bēgļu jautājumā ir Pierīgas un Vidzemes iedzīvotāji. Kurzemnieki salīdzinājumā ar cietiem vismazāk uzskata, ka viņu dzīves kvalitāte ciestu, ja kaimiņos dzīvotu bēgļi.