Viņa norādīja, ka šajā jautājumā valdība ir uz kopīga viļņa un prioritātes nākamgad ir tautsaimniecības izaugsme, veselība, izglītība un drošība. Nākamā gada budžetā paredzēts deficīts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Deficīts būs pa 0,1% no IKP lielāks, nekā sākotnēji plānots, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija atļāvusi Latvijai deficītu palielināt, lai būtu vairāk līdzekļu reformas īstenošanai veselības nozarē. Attiecīgā atkāpe gan piešķirta ar nosacījumu, ka Latvija plānoto reformu prezentēs komisijai, un, pēc ministres teiktā, Veselības ministrijai jau ir priekšstats, kā pārmaiņas sektorā īstenot.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka Finanšu ministrija ir samazinājusi ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,5%, savukārt nākamajam gada palielinājusi līdz 3,5%. Tas lielā mērā saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanu, kas veido būtisku daļu no investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. Iepriekšējais fondu periods ir noslēdzies, savukārt pašreizējā perioda fondu apgūšanas sākšanās nenotiek tik raiti, cik cerēts. Tādējādi šogad ekonomikas izaugsme būs vājāka, nekā sākotnēji plānots, savukārt nākamgad, aktīvi apgūstot fondu līdzekļus, jau straujāka.

Pēc ministres teiktā, Latvijā jāspēj nodrošināt investīcijas arī bez ES fondu līdzekļiem, jo sevišķi ņemot vērā to, ka ES arvien turpina virzīties prom no atbalsta dalībvalstīm grantu formā, tā vietā piedāvājot aizdevumus. Vienlaikus nav skaidrības, kādu atbalsta formu ES dalībvalstīm piedāvās pēc 2020.gada, kad beigies pašreizējais plānošanas periods, tāpēc jau tagad agrīnā stadijā par to sākošās sarunās, kurās Latvijas pozīciju lobē Ārlietu ministrija.

Tāpat plānots analizēt ES fondu iztrūkuma ietekmi pa nozarēm tāpēc, ka, piemēram, lauksaimniecība vai ceļu būve ir ļoti atkarīga no ES fondu līdzekļiem. Risinājums līdzekļu trūkumam problēmām būs papildu finansējums no valsts budžeta, taču jāvērtē arī citas līdzekļu piesaistes iespējas, piemēram, valsts kapitālsabiedrībām emitējot obligācijas, vienlaikus gan vērtējot potenciālo risinājumu ietekmi uz budžeta bilanci kopumā.

Reizniece-Ozola gan uzsvēra, ka ļoti būtiski ir raudzīties uz uzņēmējdarbības vidi kopumā, lai uzņēmēji vēlētos Latvijā strādāt un maksāt nodokļus. Tam nepieciešams ne tikai valsts atbalsts, bet arī reformās tādās jomās kā tieslietas, maksātnespēja un citas.

Runājot par valdības līdz šim jau paveikto saistībā ar nākamā gada valsts budžetu, ministre norādīja, ka sākotnējā fiskālā telpa 2017.gadam bija mīnus 4,9 miljoni eiro, tāpēc valdībā atbalstīti dažādi priekšlikumi papildu ieņēmumu gūšanai aptuveni 74 miljonu eiro apmērā, lai nākamgad vairāk līdzekļu varētu novirzīt prioritārajām jomām. Paredzētie pasākumi ar lielāko pozitīvo fiskālo ietekmi ir saglabāt pašreiz spēkā esošo kārtību, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiek maksāts par kalendāro gadu (34,2 miljoni eiro), piemērot dabas resursa nodokli valsts energokompānijai "Latvenergo" piederošajām Daugavas kaskādes hidroelektrostacijām (4,8 miljoni eiro), kā arī ieviest nodokļa avansu taksometru nozarē (četri miljoni eiro) un ieviest solidāro atbildību ģenerāluzņēmumam vai apakšuzņēmumam būvniecības nozarē, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku (2,1 miljons eiro).

Savukārt pēc budžeta izstrādes pabeigšanas atsāksies aktīvas diskusijas par kopējo nodokļu politiku Latvijā kontekstā ar Pasaules Bankas pētījumu, kurā vērtēta Latvijas nodokļu sistēma. Ministre uzsvēra, ka galvenais mērķis ir tuvināt nodokļu ieņēmumu apmēru Latvijā 33% no IKP.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība sākusi darbu pie nākamā gada valsts budžeta. Ministru kabinets iepazinies ar makroekonomikas attīstības rādītāju prognozēm, atbalstījis Fiskālo risku deklarāciju un noteicis, ka, izstrādājot likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam, fiskālā nodrošinājuma rezerve visiem trim gadiem ir 0,1% no iekšzemes kopprodukta, kā arī atbalstījis priekšlikumus papildu ieņēmumu gūšanai budžetā aptuveni 74 miljonu eiro apmērā.

Atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm sākotnējais indikatīvais fiskālās telpas apmērs vispārējās valdības budžetā 2017.gadā bija mīnus 4,9 miljoni eiro.