Informēts avots avīzei teicis, ka Krievija ierosina informēt kaimiņus par lidojumu maršrutiem un plānotajām mācībām, kā arī obligāti ieslēgt transponderus, kas pārraida informāciju par gaisā esošo lidaparātu valstisko piederību.

"Eksperti uzskata, ka šāds solis veicinās būtisku spriedzes samazināšanos debesīs virs Baltijas jūras, kur pēdējā laikā strauji pieaugusi NATO un Krievijas militārās aviācijas aktivitāte," raksta "Izvestija".

Informētais avots laikrakstam sacījis, ka šī iniciatīva pirmām kārtām attiecas uz aviāciju.

"Krievija ir gatava nodrošināt caurskatāmību visai savas aviācijas darbībai virs Baltijas jūras, taču apmaiņā pret to vēlas panākt tādu pašu caurskatāmību no NATO valstīm, kā arī Zviedrijas un Somijas, kuru gaisa spēki kopš Ukrainas krīzes sākuma būtiski paaugstinājuši aktivitāti šajā virzienā," sacīts laikrakstā.

Tajā piebilsts, ka "lielas bažas Maskavā rada arī britu un amerikāņu izlūklidmašīnu RC-135 lidojumi ar izslēgtiem transponderiem".

"Izvestija" norāda, ka "Krievijas priekšlikumu pamatā ir prezidenta Vladimira Putina iniciatīva, kurš 1.jūlijā vizītes laikā Somijā atbalstīja sava Somijas kolēģa [Sauli Nīnistes] priekšlikumu aizliegt lidmašīnu ar izslēgtiem transponderiem lidojumus virs Baltijas jūras".

Krievijas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās militārās sadarbības galvenās pārvaldes priekšnieks Sergejs Košeļovs apstiprinājis, ka Maskava ir gatava apspriest ar drošību Baltijas jūras reģionā saistītos jautājumus ar Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Zviedrijas un Somijas aizsardzības ministrijām, vēsta "Izvestija".

Krievijas puse ir izteikusi piedāvājumu rīkot konsultācijas par drošības veicināšanu Baltijas jūras reģionā un šāds priekšlikums tiek vērtēts NATO, aģentūrai LETA šonedēļ apliecināja Latvijas Ārlietu ministrijā. Pēc ierosinājumu izvērtēšanas Krievijas pusei tiks sniegta atbilde, norādīja ministrijā, piebilstot, ka Latvija iestājas par drošību un caurskatāmību Baltijas jūras reģionā, uzsverot, ka visām reģiona valstīm ir jārīkojas atbildīgi.

Savukārt Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass ceturtdien paziņoja, ka Igaunija neiesaistīsies atsevišķās sarunās ar Krieviju par drošības jautājumiem, jo uzskata, ka drošības jautājumi ar Krieviju ir jāapspriež visām NATO dalībvalstīm kopā.

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs sacījis, ka Lietuva kopā ar sabiedrotajiem izskatīs Krievijas priekšlikumu, taču norādījis, ka, tāpat kā citi Krievijas aicinājumi un solījumi, jāvērtē kontekstā ar Krievijas rīcību.

Baltijas jūrā un gaisa telpā virs tās regulāri notiek incidenti starp Krievijas un citu valstu kara kuģiem un lidmašīnām. Krievija un NATO apsūdz viena otru, ka to lidmašīnas lido ar izslēgtiem transponderiem - ierīcēm, kas ļauj identificēt lidmašīnu un novērst sadursmes gaisā.