Parlamenta Preses dienestā informē, ka līdz šim par repatriantu varēja kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis. Daudzi tautieši Otrā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās vai tika izsūtīti uz Sibīriju, un viņu mazmazbērni līdz šim nevarēja kļūt par repatriantiem, jo šobrīd likumā bija noteikts divu paaudžu ierobežojums.

Grozījumi paredz, ka par repatriantu turpmāk varēs kļūt persona, kurai viens no radiniekiem taisnā augšupejošā līnijā ir latvietis vai lībietis. Tāpat likumprojektā veikti atsevišķi precizējumi saistībā ar repatrianta ģimenes locekļu ieceļošanu. Tie repatrianta ģimenes locekļiem atvēl divus gadus, lai pārceltos uz dzīvi Latvijā un varētu saņemt repatrianta ģimenes locekļa statusu.

Likumprojekts novērš pretrunas starp šobrīd spēkā esošo Repatriācijas likumu un Imigrācijas likumu. Likumprojektā iekļautas normas, kas precizē repatrianta un viņa ģimenes locekļu - ārzemnieku - ieceļošanu, nosakot, ka šos jautājumus regulē Imigrācijas likums. Saistībā ar šo normu papildināti arī repatrianta statusa piešķiršanas atteikuma pamati.