Ministrijā norādīja, ja atsevišķi analizē budžeta izpildi pa mēnešiem, tad budžeta deficīts ir konstatēts tikai jūnijā – 9,2 miljoni eiro. Pašvaldību budžeta pārpalikuma pieaugumu nodrošināja augstāki ieņēmumi un zemāki izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Izdevumu samazinājums ir saistīts ar būtiski mazākiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pašvaldības budžetā – 39,4 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas budžetā – seši miljoni eiro un Jūrmalas pilsētas budžetā 5,5 miljoni eiro.

FM informēja, ka kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 1,132 miljardi eiro, kas ir par 22,4 miljoniem eiro lielāki nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. No kopējiem ieņēmumiem 63,8% veidoja nodokļu ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumi sešos mēnešos bija 722,4 miljoni eiro, kas ir par 43,6 miljoniem eiro jeb par 6,4% vairāk nekā iepriekšējā periodā. Pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN ieņēmumi pirmajos divos ceturkšņos bija 578,2 miljoni eiro, kas ir par 30,3 miljoniem eiro jeb par 5,5% vairāk kā iepriekšējā periodā, tostarp 20 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums konstatēts Rīgas pašvaldības budžetā. "IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. Faktiskie IIN ieņēmumi visās pašvaldībās ir pārsnieguši valsts budžeta likumā 2016. gadam noteikto pirmo divu ceturkšņu ieņēmumu prognozi, līdz ar to pašvaldībām netiks kompensēti IIN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta," norādīja ministrijā.

NĪN ieņēmumi pirmajā pusgadā bija 136,3 miljoni eiro, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb par 11,4% vairāk nekā iepriekšējā periodā, tostarp Rīgas pašvaldības budžetā novērojams NĪN ieņēmumu pieaugums 9,7 miljonu eiro apmērā. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 10,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja NĪN ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī.

Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, samazinājies par 29,9 miljoniem eiro jeb par 8,7%, kas skaidrojams ar mazākiem pārskaitījumiem no valsts budžeta ES fondu projektiem.

FM norādīja, ka nenodokļu ieņēmumi pirmajos divos ceturkšņos bija 26,5 miljoni eiro, kas ir par 6,3 miljoniem eiro vairāk kā iepriekšējā periodā. Pamatā pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas, un ieņēmumi no zemes, meža īpašumu pārdošanas.

Kopējie pašvaldību budžeta izdevumi pirmajos divos ceturkšņos bija 1,004 miljardi eiro, kas ir par 49,9 miljoniem eiro jeb par 4,7% mazāk nekā iepriekšējā periodā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieauguši par 27 miljoniem un pirmajā pusgadā sasniedza 915,4 miljonus eiro. Izdevumi atlīdzībai pieauga par 17,1 miljonu eiro jeb par 3,4%, savukārt izdevumi precēm un pakalpojumiem pieauga par 3,6 miljoniem eiro jeb par 1,4%. Atsevišķi jāatzīmē izdevumi atalgojumam jūnijā, kas, salīdzinot ar 2016. gada maiju, pieauga par 45,9 miljoniem eiro sasitībā ar atvaļinājuma naudas izmaksām izglītības iestāžu darbiniekiem.

Izdevumi subsīdijām un dotācijām gada pirmajā pusē ir pieauguši par 8,1 miljonu eiro jeb par 11%. No kopējiem izdevumiem subsīdijām un dotācijām par 4,2 miljoniem eiro pieauguši izdevumi subsīdijām komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar papildus izdevumiem Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" pakalpojumu nodrošināšanai.

FM informēja, ka kapitālie izdevumi samazinājušies par 46,4% jeb par 76,9 miljoniem eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Kapitālie izdevumi samazinājušies gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektiem, kur samazinājums ir ļoti nozīmīgs. Tiek prognozēts, ka gada otrajā pusē kapitālie izdevumi pieaugs straujāk. "Kā vienu no iemesliem straujākam kapitālo izdevumu pieaugumam var minēt izsniegto aizdevumu atļauju apjomu, kas, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,7 miljoniem eiro. 2016. gadā lielākais piešķirto atļauju apjoms ir izglītības iestāžu investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem un ceļu un to kompleksu investīciju projektiem," norādīja ministrijā.

FM atzīmēja, ka tieši no kapitālo izdevumu izpildes būs atkarīga pašvaldību budžeta bilance gada beigās. FM prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē 2016.gada beigās.