Kapustāns paskaidroja, ka Tramps līdz šim jau ir izcēlies ar daudz un dažādiem populistiskiem izteikumiem, kas patīk "ierindas vēlētājam", tāpēc nebūtu jābrīnās arī par šo.

"Ar šo izteicienu viņš vēlas pievilināt vidusmēra amerikāņu vēlētāju, kuram ir svarīgi redzēt kur aiziet viņa maksātie nodokļi. Ja Tramps pasaka, ka, ja citas valstis pilnā apjomā nemaksā par dalību NATO un nepilda savas saistības, tad viņš var pateikt, ka "kāpēc amerikāņiem jāpilda savas saistības". To var saprast - viņš uzrunā savu elektorātu ar šādiem izteicieniem," sacīja Kapustāns. Ārpolitikas eksperts norādīja, ka šim elektorātam arī Baltija liekas tālu un nav lielas intereses par šo reģionu, tāpēc viņus piesaista šādi izteicieni.

Tomēr esot ļoti liela atšķirība starp politiķu retoriku un lēmumiem priekšvēlēšanu laikā, un kad tie patiešām tiek ievēlēti. Arī Tramps, ievēlēšanas gadījumā uzvestos daudz diplomātiskāk, arī piedomājot par savu retoriku, pieļāva Kapustāns. Eksperts prognozēja, ka līdz vēlēšanām Tramps noteikti turpinās šāda veida retoriku un būs vēl dzirdami šādi vai līdzīgi izteicieni. Viņš Trampu salīdzināja ar jaunievēlēto Lielbritānijas ārlietu ministru Borisu Džonsonu, kurš iepriekš ir apvainojis teju pusi pasaules, bet kopš ievēlēšanas ārlietu ministra amatā, neko īpaši pamanāmu nav paudis. Džonsons arī esot Turcijas prezidentu Erdoanu, pirms nonācis ietekmīgajā amatā, nosaucis ārkārtīgi necenzētā vārdā.

Par piemēru, kad politiķi rīkojas pretēji saviem izteicieniem, politologs minēja arī Eiropā notiekošo - Francijas un Vācijas līderi ir pauduši nepieciešamību atcelt sankcijas pret Krieviju, taču tās tāpat tika pagarinātas.

"Tāpat jāatceras, ka, ja amerikāņi pieļautu, ka kaut kas slikts notiek ar kādu NATO dalībvalsti - piemēram, Krievija iebruktu Baltijas valstīs, tas nozīmētu, ka NATO un ASV nav nekādas uzticamības, kas nozīmē, ka alianse būtībā beidz pastāvēt," sacīja Kapustāns.

Tieši NATO pastāvēšanas nepieciešamība ir tas, kāpēc mēs varam būt "diezgan droši" par to, ka NATO palīdzēs, lai gan tīri cilvēciski dzirdēt šādus izteicienus, protams, neesot patīkami. Tomēr, ja ar Baltijas valstīm "kaut kas notiktu", ASV un NATO paši būtu milzīgi zaudētāji pasaules mērogā, jo amerikāņiem ir ļoti jākonkurē - ne tikai ar Krieviju, bet arī ar Ķīnu un citām valstīm. Viņu interesēs nav redzēt NATO izjūkam.

Politologs arī atgādināja, ka Latvija ir izvirzījusi par plānu sasniegt NATO noteiktos 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības nozarei un mēs vairs neesam ar zemākajiem procentiem NATO ierindās.

Jau ziņots, ka Tramps, intervijā laikrakstam "The New York Times" Ohaio štata Klīvlendas pilsētā notiekošā republikāņu nacionālā konventa laikā paziņoja, ka ASV, viņa vadībā, varētu neaizsargāt dažas NATO dalībvalstis, ja tām grasītos uzbrukt Krievija.

Tramps sacīja, ka viņš izlems, vai aizsargāt Baltijas valstis pret Krievijas agresiju, pamatojoties uz to, vai šīs valstis "ir izpildījušas savas saistības pret mums". "Ja tās izpilda savas saistības pret mums, tad atbilde ir jā," teica Tramps.