Plašākas detaļas šobrīd vēl netiek atklātas.
"Lēmums pieņemts Kanādas valdības un premjera līmenī. Nākamnedēļ Latviju apmeklēs Kanādas ārlietu ministrs Stefans Dions. Tad viņš tiksies ar Latvijas aizsardzības ministru un ārlietu ministru, lai pārrunātu nepieciešamās detaļas saistībā ar šo lēmumu," sacīja Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs pastāstīja, ka priekšā gaidāms nopietns darbs gan militāro ekspertu līmenī, gan arī, lai nodrošinātu uzņemošās valsts atbalsta funkciju.
"Mēs esam ļoti pateicīgi Kanādai, ka tā uzņēmās vadošās valsts lomu. Uzskatām, ka tas ir ļoti nopietns lēmums gan transatlantisko saišu stiprināšanā, gan arī mūsu reģionu drošības stiprināšanā. Daudzas detaļas pēc samita tiks precizētas," uzsvēra ārlietu ministrs.
Rinkēvičs arī pauda, ka šobrīd nevajadzētu nodarboties ar spekulācijām, cik daudz karavīru bataljonā būs. "Laika gaitā tiks saņemta precīza informācija, kad tiks viss nokārtots saistībā ar operacionāliem, loģistikas un citiem jautājumiem," teica ministrs. Tāpat pagaidām vēl netiek atklāta informācija par to, kuras valstis rotācijas kārtībā piedalīsies šajā bataljonā. Rinkēvičs pauda, ka tiek gaidīti paši šo valstu paziņojumi.
Varšavā piektdien sācies NATO samits, kura laikā paredzēts pieņemt lēmumus par daudznacionālu bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā, lai tādējādi atturētu Krieviju no iespējamas agresijas.
Jaunais NATO atturēšanas un drošības garantēšanas koncepts paredz to, ka bataljona vadošā valsts reģionā atradīsies pastāvīgi. Savukārt karavīri - gan bataljona vadošās valsts, gan arī to valstu, kas vēlēsies vienībā piedalīties, uzturēsies uz rotācijas principa. Arī rotācijas termiņi pagaidām netiek atklāti, tomēr sagaidāms, ka valstis varēs pašas noteikt savu rotācijas periodu.
Samitā piedalās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī citi mūsu valsts delegācijas pārstāvji.
Izskanējis, ka bataljona līmeņa kaujas grupas tiks izvietotas Baltijas valstīs un Polijā un tās varētu vadīt Lielbritānija, Kanāda, Vācija un ASV.