Viņa arī norādīja, ka laika gaitā sabiedrības uzticība KNAB ir kritusies par 10%. Tas noticis līdz ar konfliktu sākšanos biroja iekšienē, un šo uzticību KNAB nav spējis atgūt. "Rudenī notiks KNAB priekšnieka pārvēlēšana. Un šādā vidē ir grūti motivēt cilvēkus, atrast kandidātus, kas gribētu nākt un uzlabot biroja rādītājus," izteicās pētniece.

Stafecka uzsvēra, ka jautājums par KNAB vadību ir sarežģītākais no visiem. "Galvenā problēma ir priekšnieka autoritātes trūkums un problēmas ar vadības kompetenci," stāstīja eksperte

Viņa arī sacīja, ka KNAB vadības komandai pēdējā piecgade ir bijusi iekšējās turbulences laiks, ko raksturo daudz konflikti un nespēja rast kompromisus. Pētniece bilda, ka konflikti ir notrulinājuši interesi par biroja rezultātiem, kas, runājot par korupcijas apkarošanu, nav tādi, ko sabiedrība gaida. Pēc viņas domām, pēdējos gados nav bijis daudz augsta līmeņa korupcijas lietu un ir kritusies biroja rezultativitāte. "Pēdējā laikā ir bijušas trīs nozīmīgas lietas - Uģa Magoņa un "Latvijas Dzelzceļa" lieta, "Daugavpils siltumtīklu" lieta un Rīgas apgabaltiesas tiesneses [Ivetas Bērziņas] lieta," stāstīja Stafecka, norādot, ka šāda veida lietas sabiedrība no KNAB sagaida vairāk. Tāpat krities esot arī lietās notiesāto personu skaits.

Stafecka minēja, ka pieredzējušu darbinieku aiziešana no KNAB norisinās gan pēdējos gados, gan pirms Streļčenoka stāšanās biroja priekšnieka amatā. "Tagad daudz cietis apkarošanas bloks, ir aizgājuši pieci speciālisti, nomainījusies trešā daļa izmeklētāju, un tas var ietekmēt bloka darba rezultātus," sacīja pētniece.

Viņa arī norādīja uz lielo disciplinārlietu skaitu, piebilstot, ka tās "kurbulē" nākamos konfliktus. "Ar biroju tiesājas ne vien [Juta] Strīķe, bet arī citi darbinieki - ir apmēram 15 tiesvedības," sacīja Stafecka.

Stafecka uzsvēra, ka birojam pēdējo gadu laikā nav izdevies kļūt par viedokļu līderi un tas ir maz redzams, runājot par korupcijas problemātiku plašāk. "KNAB pats izvēlējies neveiksmīgu komunikācijas taktiku," viņa norādīja.

Pētniece arī akcentēja politiskās gribas trūkumu, bilstot, ka ir bijušas piecas darba grupas, kas vērtējušas KNAB, taču tas vairāk atgādinājis darbības imitāciju. Turklāt divas komisijas bija veidotas uz šaubīgiem juridiskiem pamatiem, ko varētu dēvēt par politisku iejaukšanos.

Pēc pētnieces domām, nākotnē no KNAB ir jāprasa rezultāti, jāvērtē efektivitāte un jādomā, kā to kāpināt.

Savukārt "Delnas" jurists Gundars Jankovs norādīja ka situāciju birojā varētu uzlabot vadītāja pārvēlēšana.

Viņš sacīja, ka birojam vairāk vajadzētu pievērsties lielām lietām, apkarot korupciju politiskā līmenī, nevis fokusēties uz valsts un pašvaldību amatpersonu konfliktiem. "Valstij ir jāspēj radīt sistēma, kur iestāžu vadītāji nes atbildību par darbiniekiem un interešu konfliktus izskauž. Jārada sistēma, kur paņemt kukuli un tirgoties ar ietekmi ir tuva nullei," izteicās Jankovs.

Jurists arī norādīja, ka patlaban ir gribas trūkums visos līmeņos, tostarp – arī sabiedrībā. "Redzam, kā KNAB cīnās ar sevi, kā amatpersonas veic pārpkāpumus un nesaņem sodu, un tad ir jautājums - kāpēc mums jābūt paraugam, ja valsts institūcijas to nedara? Mēs ejam bīstamā virzienā, jo sabiedrība uz KNAB un valsts pārvaldes nebūšanām skatās kā uz seriālu, taču tajā visā ir jābūt lūzuma punktam," sacīja Jankovs.

Jau ziņots, ka sabiedrība par atklātību "Delna" un domnīca "Providus" piektdien prezentē pētījumu "KNAB darba rezultāti un priekšnieka atlases process". Uz sarunu pētnieki bija aicinājuši arī KNAB vadītāju, bet viņš pasākumā neieradās, jo viņam bija neatliekamas darīšanas citur.

Tāpat jau vēstīts, ka Stafeckai bijis jādodas uz kriminālpoliciju atskaitīties par pētījumā izmantotajiem avotiem.