Slimības kontroles programmas nodrošināšanai iztērēti vairāk nekā četri miljoni eiro un dažādās kompensācijās izmaksāti 2,3 miljoni eiro, savukārt vairāk nekā miljonu eiro izmaksājuši laboratoriskie testi.

Pašlaik ar Eiropas Savienības (ES) lēmumu Latvija ir sadalīta trīs zonās – vissmagāk skartā ir trešā, tad ir otrā, no kuras nedrīkst eksportēt, un pirmā jeb tā saucamā buferzona. Bet ar katru dienu slimība virzās tuvāk Rīgai. Nesen ar ES lēmumu otrā zona tika paplašināta un tajā iekļauta arī Pierīga, vēsta raidījums.

Šogad neviens mājas cūku saslimšanas gadījums ar Āfrikas cūku mēri nav reģistrēts. Tomēr Pārtikas uz veterinārais dienests (PVD) brīdina: visbīstamākais mēnesis ir jūnijs. Iepriekšējos gados mājas dzīvnieki saslima tieši jūnijā, kad piemājas saimniecību īpašnieki kūti lopiņu barošanai nes zaļbarību.

Dienestam gandrīz katru mēnesi tiek ziņots par jauniem meža cūku saslimšanas gadījumiem. Slimība ir konstatēta Ogres, Lielvārdes rajonos un ir aizdomas, ka arī Jaunjelgavas novadā. Speciālisti prognozē, ka, neskatoties uz visiem apkarošanas pasākumiem, ar laiku Āfrikas cūku mēris skars visu Latviju. Kopumā iznīcinātas 777 cūkas.

"Mēs nevaram aizmirst, ka arī Lietuvā ir mēris un arī Lietuvā viņš lēnām izplatās. Agri vai vēlu, visticamāk, Kurzeme tiks skarta un Dienvidzemgale tiks skarta no Lietuvas puses. Tas tādā dabīgā ceļā, ja mežacūka mežacūkai nodod. Mēs nevienu brīdi nevaram izslēgt, ka cilvēks kāds var kļūdīties - apzināti vai neapzināti - un izplatīt to vienā dienā lielā attāluma," raidījumam paudusi PVD Veterināras uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.

Tirdzniecības ierobežojumu un pastiprināto biodrošības prasību dēļ daudzi otrās un trešās zonas cūku audzētāji patlaban cieš zaudējumus. Saskaņā ar Latvijas Cūku audzētāju asociācijas datiem to apmērs lēšams 2,7 miljonos eiro.

Baltijas valstis pieprasa zaudējumu kompensāciju vismaz tiem, kas audzē cūkas trešajā zonā, bet pagaidām ES atbilde esot strikts "nē".

Raidījums atgādina, ka pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums meža cūkām tika reģistrēts 2014.gada 26.jūnijā Dagdas novadā Ķepovas pagastā pie Latvijas-Baltkrievijas robežas. Bet jau pēc divām nedēļām saslimušie dzīvnieki parādījās arī Ziemeļvidzemē.