Šādi jautājumi ik pa laikam izskan publiskajā telpā, visbiežāk, runājot par galvaspilsētu Rīgu. Rīdzinieks Mārtiņš Tilcēns, kurš secinājis, ka uz vietu bērnudārzā ar apmācību latviešu valodā ir vismaz divreiz garākas rindas nekā tā sauktajā mazākumtautību bērnudārzā, neizpratnē raksta: “Mēs dzīvojam pilsētā un valstī, kurā vienīgā un oficiālā valsts valoda ir latviešu. Man šāda situācija nav nedz izprotama, nedz izskaidrojama, tāpēc manā skatījumā ir izveidota sistēma un situācija, kurā latvieši tiek diskriminēti.”

Rīgas domes pārstāvji gan iebilst, ka M. Tilcēna aprēķini neesot korekti, tomēr piekrīt, ka galvaspilsētā lielāks pieprasījums ir pēc latviešu plūsmas pirmsskolas izglītības iestādēm nekā mazākumtautību. Precīzās un uzticamas informācijas par problēmas apmēriem pašvaldībai gan nav. Un nav arī ieceres par vismaz dažu mazākumtautību bērnudārzu pārveidošanu par latviešu izglītības iestādēm. Tā vietā aizvien vairāk rodas tā sauktie divplūsmu bērnudārzi, kad nepietiekami piepildītā mazākumtautību izglītības iestādē atver arī latviešu grupas. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pirmsskolu nodaļas vadītāja Iveta Nagla uzskata, ka vairot divplūsmu bērnudārzu skaitu ir politiski pareizi. Tādās pirmsskolās notiekot “humāna integrācija”. Taču tādu integrāciju, kad izglītība netiktu segregēta un visi Latvijā dzimušie bērni jau pirmsskolas izglītību iegūtu valsts valodā, Rīgas dome negrasās īstenot.

Saeimas deputāts Atis Lejiņš (“Vienotība”) aprīļa beigās aizsūtīja atklātu vēstuli Rīgas domes vadībai, vaicājot, kāpēc “galvaspilsētā izveidojusies situācija, kurā bērnudārzu potenciālie audzēkņi būtībā tiek diskriminēti pēc tautības”. “Sanāk, ka visvairāk diskriminēta tiek tieši valsts pamatnācija, faktiskais iedzīvotāju vairākums. Ja bērnu piesaka dārziņam, kurā apmācība notiek krievu valodā, viņa rinda pienāk daudz agrāk nekā tad, ja dārziņu meklē latviski runājošas ģimenes atvase.” Nesen deputāts saņēmis Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbildi: “Ņemot vērā to, ka vēstulē nav minēti konkrēti fakti, nevarēšu izvērtēt situāciju un sniegt izvērstu atbildi uz Jūsu norādīto situāciju, kas it kā izveidojusies galvaspilsētā.” A. Lejiņš secina: “Ušakovs nenoliedz manis rakstīto. Viņš tikai ieņem pozu. Tas liecina, ka kaut kas šajā lietā Rīgā tiešām nav kārtībā.”

Viens no vecākiem, kurš jau pirms vairākiem gadiem pieteica bērnu gan uz latviešu, gan krievu bērnudārzu, ir Voldemārs Burģis: “Biju pierakstījis bērnu uz pieciem latviešu bērnudārziem Āgenskalna apkaimē, taču nekur nebija vietu. Zināju, ka krievu bērnudārzos rindas ir mazākas, un nolēmu par to pārliecināties. 2. janvārī piereģistrēju bērnu rindā krievu dārziņā, kas atvērts pie pustukšas krievu skolas Pārslas ielā Āgenskalnā, un jau 3. janvārī man zvanīja, lai pateiktu, ka varu vest mazuli uz bērnudārzu. Tobrīd bērnam bija trīsarpus gadu. Rēķinu, ka latviešu bērnudārzā bērns tiktu tikai tad, kad būtu sasniegts obligātais pirmsskolas izglītības vecums – 5 gadi.”

Rīgas domē gan uzsver, ka rindas analizējot citādi, jo “tā nav rinda, tas ir pieteikumu skaits”. Proti, vecāki savus bērnus var pieteikt pat uz trim bērnudārziem vienlaikus. Tomēr cik latviešu bērnu šobrīd apmeklē krievu “dārziņus” un kāda bijusi vecāku motivācija, sūtot bērnus uz šiem bērnudārziem, Rīgas domes atbildīgajā departamentā nezinot. Tātad uzticamas informācijas par problēmas apmēriem nav. V. Burģa aplēses liecina, ka krievu bērnudārzus piespiedu kārtā apmeklē “simtiem latviešu bērnu”.

V. Burģis norāda: latvisku bērnudārzu trūkums kavē arī integrāciju. Jauktu ģimeņu bērni, citu (nekrievu) mazākumtautību bērni tiek vesti uz krievu bērnudārziem tāpēc vien, ka tie ir pieejamāki. Bērni iegūst krievisku pirmsskolas izglītību un parasti turpina izglītošanos krievu skolās. Ja viņu bērnu dienas būtu pagājušas latviskā vidē, viņi iemācītos valsts valodu un, ļoti iespējams, izvēlētos arī latviešu skolu.

No 150 Rīgas izglītības iestādēm tikai 70 ir tā sauktie latviešu bērnudārzi. Mazākumtautību (lielākoties krievu) bērnudārzi gan ir vēl mazāk – tikai 45, bet 35 bērnudārzi ir divplūsmu un tajos īsteno gan latviešu, gan mazākumtautību izglītības programmas. Kopumā Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs ir 764 latviešu un 598 mazākumtautību grupas.

Jāpiebilst, ka arī aktuālā situācija par brīvajām vietām Rīgas bērnudārzos liecina, ka vietu vieglāk iegūt tā sauktajā krievu dārziņā – 27. maijā brīvas vietas bija septiņos Rīgas bērnudārzos, sešos no tiem – mazākumtautību grupās un tikai vienā – latviešu grupā.